Gēnu ekspresija: transkripcija un translācija.
Gēnu ekspresija ir process kura laika tiek nolasīta gēnu kodētā informācija. Transkripcijas ir centrālais gēnu aktivitātes regulācijas posms, tā laikā DNS kalpo par matrici mRNS veidošanai. Translācijas laikā no mRNS tiek nolasīts ģenētiskais kods un veidotas aminoskābes – notiek polipeptīda sintēzē.
Gēnu ekspresijas atšķirības prokariotiem un eikariotiem.
Prokariotiem gan transkripcija gan translācija notiek citoplazma, bet eikariotiem transkripcija notiek kodola, bet translācija citoplazmā. Eikariotu DNS ir gan eksoni, gan introni un transkripcijā sākumā izveidojas pre mRNS, kuru procesē par mRNS – izgriež intronus (splaisings), bet prokariotu DNS nav intronu un uzreiz izveidojas mRNS – nav nepieciešama procesēšana. Tā kā prokariotiem viss process notiek citoplazmā nav jātērē laiks mRNS eksportēšanai no kodola uz citoplazmu kā eikariotiem.
Prokariotiem ir ~10 000 ribosomu, bet eikariotiem daudz vairāk.
Galvenie RNS veidi, to funkcionālā nozīme.
Pastāv pieci RNS veidi.
Matrices RNS (mRNS) atrodas kodolā un citoplazma un veido 4% no visiem RNS. Pārnes informāciju no kodola DNS uz ribosomām citoplazmā.
Transporta RNS (tRNS) atrodas kodolā un citoplazmā un veido 10% no RNS. Ir 40 tRNS veidi un katram veidam ir daudz kopiju. Svarigi proteīnu sintēzē, jo pārnes aminoskābes no mRNS uz rRNS.
Ribosomālā RNS (rRNS) atrodas ribosomām un kodoliņā, sastāda 40-50% no RNS. Veido ribosomu struktūru un katalīze proteīnu sintēzi.
Heterogēnā kodola RNS (hnRNS) atrodas kodols un ir mRNS priekštecis (pre mRNS), veido 40-50% no RNS.
Mazā kodola RNS (snRNS) atrodas kodolā, piedalās daudzos kodola notiekošos procesos – iesaistīti pre mRNS splaisingā. Savienojoties ar olbaltumvielām veido snRNP. Pastāv seši snRNS veidi.…