Ģenētika ir bioloģijas nozare, kas pēta organismu iedzimtību un mainību. Ģenētika kā nozare ir izveidojusies diezgan nesen salīdzinoši ar citām bioloģijas sfērām, tieši tādēļ šajā lauciņā ir vēl daudz ko pētīt un precizēt. Ģenētikas attīstība pasaulē, arī Latvijā norisinās diezgan strauji. Tiek pierādītas un apgāztas dažādas hipotēzes par iedzimtām slimībām un apkārtējās vides ietekmi uz iedzimtību utt.
Latvijā īpaši daudz un rūpīgi nenodarbojas ar cilvēku iedzimtību un ģenētiku kā tādu, taču nevar apgalvot, ka Latvija ir galīgi atpalikusi šajā jomā. Jau kādu laiku plaši ģenētikas zināšanas tiek izmantotas lauksaimniecībā. Daudzi lauksaimnieki izmanto visjaunākās un progresīvākās metodes, lai pēc iespējas labākus rezultātus. Tad nu viņi ņem talkā ģenētikas zināšanas un pāro savus lopus tā, lai nākamajā paaudzē izaugtu trekns lops. Labs piemērs ir cūkas, kas mūsdienās tiek audzētas tā, lai sivēnmātei metienā būtu 12 dzīvotspējīgi sivēni un nobarojamai cūkai būtu 100 kg dzīvmasa 155 dienu vecumā. Augstas prasības, bet ne neizpildāmas, jo daudzi austrumu lauksaimnieki jau sen ir iepraktizējušies šajā jomā un guvuši labus panākumus.
Vēl Latvijā tāpat kā visā pasaulē izplatīta ir augu selekcija. Ar selekcijas palīdzību var izveidot augu, kas ir izturīgāks pret laika apstākļiem un spēj dot vairāk augļus vai ražu. Daudzi selekcionāri nodarbojas ar dažādu jaunu hibrīdu ziedu izveidošanu, tieši tādēļ mūsdienās rodas aizvien jaunas un skaistas puķes.
Taču ģenētika ļoti lielu lomu ieņem arī cilvēku dzīvē. Visā pasaulē, arī Latvijā ir izveidotas spermas bankas, kurās notiek mākslīga apaugļošana. Šajā iestādē ļoti lielu lomu ieņem tieši ģenētika, jo katra vīrieša sperma tiek ģenētiski pārbaudīta, lai uzzinātu vai sperma ir derīga vai nav, vai ir novērojamas kādas iedzimtas slimības vai nav.
…