Ģenētika ir bioloģijas nozare, kas pēta iedzimtības un mainības likumsakarības un to materiālos pamatus. Iedzimtība un mainība tiek pētītas dažādos dzīvās pasaules organizācijas līmeņos – molekulārā, šūnu, organismu un populāciju – ar visdažādākajām metodēm. Visbiežāk lietotā metode ir hibridoloģiskā metode. Plaši izmantotas ir arī citoģenētiskā un modelēšanas metodes. Pēdējos gados, strauji attīstoties molekulārajai bioloģijai, iedzimtības un mainības problēmu pētījumos arvien plašāk lieto dažādas molekulāri ģenētiskās metodes. Bez tam virkni metožu izmanto šaurāku ģenētisku jautājumu risināšanā vai arī atsevišķu sugu izpētē. Ģenētikas pētīšanas objektu skaits ir milzīgs – tie ir gan dažādi vīrusi, mikroorganismi, augi, dzīvnieki, gan arī cilvēks. Tāpēc arī liels ir ģenētikas nozaru skaits: molekulārā ģenētika, citoģenētika, populāciju ģenētika, medicīniskā ģenētika un daudzas citas. Ģenētika pieder pie tām zinātnes nozarēm, kas mūsdienās ļoti strauji attīstās. Ļoti liela ir ģenētikas praktiskā nozīme mikroorganismu, augu un dzīvnieku selekcijā, kā arī veterinārajā un medicīnā.
Ģenētikas teorētiskais uzdevums ir pētīt gēnu pārmaiņas mehānismu, gēnu darbību un tās regulāciju, kā arī iedzimtības, mainības un izlases mijiedarbību organismu evolūcijas procesā.
Ģenētikas sasniegumus izmanto arī daudzas praktiskās zinātņu nozares. Tiek atklātas arvien jaunas selekcijas metodes, ar kuru palīdzību īsā laikā var izveidot jaunas dzīvnieku, augu, mikroorganismu formas un uzlabot esošās.
…
