Ģenētika ir bioloģijas nozare, kas pēta organismu iedzimtību un mainību. Nosaukums “ģenētika” ir atvasināts no latīņu vārda genus- cilts. Iedzimtība un mainība ir visu dzīvības formu universālas īpašības. Bez mūsdienu ģenētikas zināšanām nevar izprast dzīvības būtību un galvenās visu līmeņu dzīvo organismu īpašības- pašatjaunošanos, pašreproducēšanos un pašregulāciju.
Ģenētikas uzdevums ir pētīt pazīmju pārmantošanas sakarību no paaudzes uz paaudzi, noskaidrojot pazīmju pārnešanas materiālos pamatus ( citoloģiskos un molekulāros), atklāt iedzimstošās mainības cēloņus, iedzimstības informācijas realizēšanos mainīgos vides apstākļos, izmantot ģenētisko sakarību zināšanas jaunu šķirņu veidošanā un cilvēku patoloģiju novērošanā.
Ģenētika, kas pēta dzīvo organismu iedzimtību un mainību, ir tipiska 20. gs. Zinātne ar lielām perspektīvām 21. gs. Lai gan interese par pazīmju pārmantošanu no paaudzes un paaudzi cilvēkiem bijusi jau sen, tomēr zinātniska izpratne par šo problēmu ir radusies tikai pēdējos 100 gados. Šajā periodā ir noskaidrota tā materiālā bāze, tās molekulas un struktūras, kas nodrošina saikni starp paaudzēm. Šī saikne ir iedzimtības informācija, nevis gatavas struktūras. …
