Tas nozīmē, ka nepatstāvīgā izlāde ir pārgājusi patstāvīgajā izlādē. Šajā gadījumā elektroni elektriskajā laukā brīvā noskrējiena beigās iegūst enerģiju, kas pietiekama molekulas jonizēšanai. Ja katrs elektrons sadursmē ar neitrālu molekulu atbrīvo vēl vienu elektronu, tad kopējais elektronu un pozitīvo jonu skaits lavīnveidā pieaug. Šādu procesu sauc par elektronu triecienjonizāciju. Tomēr elektronu triecienjonizācija vien nevar uzturēt patstāvīgo izlādi. Lai izlāde būtu patstāvīga, ir nepieciešami arī citi procesi, kuros rodas brīvi elektroni. Tādi procesi ir, piemēram, elektronu sekundārā emisija, termoelektronu emisija u. c.
Pozitīvie joni, kas rodas elektronu sadursmēs ar neitrālajām molekulām, paātrināti kustas uz katodu un, triecoties pret to, izsit no katoda virsmas t. s. sekundāros elektronus.
Katods var emitēt elektronus arī tad, ja to sakarsē līdz augstai temperatūrai un tajā ievērojami palielinās molekulu siltumkustība. Brīvo elektronu izstarošanu no metāla, to karsējot, sauc par termoelektronu emisiju.
…
