nčukalna pazemes gāzes krātuve un gāzes vēsture Lavijā.
Nodota ekspluatācijā: 1968. gada 9. Augustā
Projektētā ietilpība: 4 miljardi kubikmetru dabas gāzes,
Platība 23,3 kvadrāt kilometri
Izvietojums: Rīgas rajona Sējas, Krimuldas un Inčukalna pagastu robežās.
Pēc otrā pasaules kara, kad Latvija tika iekļauta Padomju savienībā, atsākās ģeoloģijas darbi, kas tika uzsākti 19. gadsimtā, kad tika apsekoti Cariskās Krievijas pazemes slāņi, lai izzinātu, vai teritorijā esošie ieži neslēpj kādas nebūt dabas bagātības. Šoreiz jau bija izvirzīts konkrēts mērķis noskaidrot vai Latvijas un Baltijas valstu iežos atrodas naftas vai dabas gāzes krājumi. Piecdesmito gadu sākumā ģeologi nonāca pie secinājuma, ka visai plašā teritorijā, dažādos dziļumos (no 300 līdz 2200 m) cauri visai Baltijai līdz pašai Krievijai stiepjas poraina smilšakmens slānis jeb plasts, kurā it kā varētu atrasties nafta vai gāze. Veicot kontroles urbumus un sastādot precīzas ģeoloģijas kartes, izrādījās, ka šajā iezī netradās ne nafta, ne gāze, tomēr tas viscaur bija piesūcies ar gruntsūdeņiem. Pētijumu rezultātā noskaidrojās, ka Inčukalna apkaimē 700 m dziļumā esošais smilšakmens slānis tādu kā veida cepuri, turklāt no abām pusēm ir iekauts ar gāzi necaurlaidīgu iežu slāni. Sešdesmitie gadi Padomju savienībā iezīmējās ar plašo vissavienības gazifikācijas programmu, proti – sāka risināt jautājumu par gāzes krātuvju būvi, kurās vasarā maģistrālā vada noslodze krietni sarūk, varētu sasūknēt ziemai nepieciešamos gāzes apjomus. 1962. gadā tika izdota pavēle uzsākt zinātniski pētnieciskos darbus par iespējamās krātuves izbūvi. 1966. gada 26. maijā, pēc bijušās PSRS Ministru padomes rīkojuma, sākās Inčukalna gāzes krātuves būvniecība. 1968. gada 9. augustā būvdarbi tika pabeigti, bet nākamā gada sākumā krātuvē tika iesūknēti vairāki miljoni kubikmetri dabas gāzes, kura tolaik tika saņemta no Ukrainas. Krātuvē gāze ievērojami palielinājās 1972. gadā, kad Latvijā tika pabeigta maģistrālā gāzes vada būvniecība no Rietumsibīrijas. …
