9. Kas ir pieredze, kā tā saistās ar apziņas zināšanas un priekšmeta pārbaudi?
Pieredze ir dialektiskā apziņas kustība, kurā apziņa pārbauda pati savu zināšanu par priekšmetu sakritību ar priekšmetu, un nesakritības gadījumā veido jaunas zināšanas par priekšmetu, kas savukārt, tāpēc, ka priekšmets ir „priekš tās pašas apziņas” esošs priekšmets, (tātad būtiski piederēja iepriekšējai zināšanai), izmaina priekšmetu, un rada nepieciešamību pēc jaunas pārbaudes. Tādā veidā rodas spirālveida apziņas attīstības dialektiskā kustība, kas ir pieredze.
10. Kas ir zinātne un kā tā iespējama?
Zinātne ir zinātne par apziņas pieredzi, un tā ir iespējama dialektiskajā apziņas pieredzes ceļā. Būtiski, ka šajā ceļā nedrīkst pieļaut tukšo skepticismu, par kura neproduktivitāti Hēgelis runā jau iepriekš. Noslēdzošajās pasāžās tiek ieviests arī pieredzes jēdziens, kas vēl skaidrāk atklāj, ka pieredzes ceļš nespēj turpināties, ja tiek izmantots tukšs skepticisms, jo tas nerada jaunu priekšmetu pašā apziņā, bet gan cer to sagaidīt „no ārpuses”, kā kaut kādu jaunu, patvaļīgu priekšmetu. Būtiski arī, ka, lai būtu iespējama zinātne, apziņas pieredzes ceļam ir jābūt nepieciešamam, tāpēc tā priekšmetu jaunatklāšanas un apšaubīšanas cikls nedrīkst būt patvaļīgs vai nejaušs. Ja tā būtu, tad būtu jāpieņem, ka nav iespējams tīrais vērojums un apziņai sevi jāpārbauda ar kaut ko, kas ir tai ārpusējs, kas savukārt radītu iepriekš minēto pretrunu, ka šāds pārbaudes mērogs ir neiespējams. Noslēgumā Hēgelis atklāj, ka apziņas pieredzes kustības ceļš uz zinātni ideāli noslēgsies apziņai atsakoties skatīt sevi kā savienotu ar kaut ko ārpus tās jeb „svešatnīgo”, sasniedzot īsteno gara zinātni, un tādā veidā nonākot pie sevis absolūtas izziņas.
…