Atšķirībā no pašlaik Latvijā pastāvošās nostājas, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv uzskats, ka maksātnespējas procedūra nedrīkst beigties tikai ar bankrotu. Valstij ir jārada apstākļi, lai ļautu finansiālās grūtībās nonākušam komersantam atjaunot savu maksātspēju.
Lai tuvinātu Latvijas maksātnespējas jomu pasaules praksei, vairākus gadus Aģentūra bija strādājusi pie jaunā Maksātnespējas likuma izstrādes, darbs, pie kura doto brīdi ir gandrīz pabeigts. Tiek prognozēts, ka 2007.gada 1.jūlijā stāsies spēkā jaunais Maksātnespējas likums. Ar jauno Maksātnespējas likumu ir plānots mainīt šobrīd spēkā esošā Maksātnespējas likuma koncepciju. Proti, pašreizējais likums vērsts uz kreditoru interešu aizsardzību, bet jaunais likumprojekts līdztekus kreditoru interešu aizsardzībai paredz arī parādnieku interešu aizsardzību, veicinot parādnieku maksātspējas atjaunošanu.1
Plašās diskusijas par jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanu saistītas ar to, ka Maksātnespējas likuma pamat uzdevums ir sabalansēt divas savstarpēji pretrunīgas interešu grupas – kreditora un parādnieka interešu aizsardzību maksātnespējas procesa laikā. Otrs iemesls saistīts ar to, ka Maksātnespējas likumprojektā ietverti daudzi jauni tiesību institūti, kuriem Latvijas tiesību sistēmā līdz šim nav bijuši analogi, tādējādi radot sabiedrībā bažas par šo tiesību institūtu iedzīvināšanas iespēju Latvijas tiesību sistēmā.2 Galvenie no jauninājumiem ir sekojošie.:
1.fizisko personu maksātnespēja;
2.jaunas maksātnespējas pazīmēs;
3.parādnieka tiesiskās aizsardzības process.…