Anamnēze:
• Vēža pacients bieži akcentē 1 - 2 sūdzības.
• Pacients aktīvi jāizjautā par citām sūdzībām.
• Simptomi (sāpes, vemšana, klepus u.c.) - papildus izjautošana.
• Visas sūdzības jānoskaidro dinamikā.
• Agrinās vēža stadijās pacientiem sūdzības var būt nenoteiktas.
• Jāizjautā par: profesiju, kaitigiem ieradumiem, hroniskām saslimšanām, gimenes anamnēzi utt.
Fizikālā izmeklēšana:
1. Apskate
2. Palpācija: limfmezglu palpācija, vēdera palpācija, taisnās zarnas rektāla palpācija, dzemdes kakla apskate spoguļos un bimanuāla izmeklēšana.
Speciālās izmeklēšanas metodes:
• lzšķiroša nozīme iekšējo orgānu vēža diagnostikā:
Iespēja audzēju redzēt vai konstatēt tā ēnas attēlu.
Iegūt materiālu morfologiskai izmeklēšanai - citoloģiskai vai histoloģiskai.
• Rentgenoloģiska izmeklēšana:
Nozīme diagnostikā.
Audzēja ēnas attēls, tē radītie orgāna bojājumi.
Izmeklē vēdera dobuma dobos orgānus.
Izmainīts gļotādas reljefs, kroku trūkums, izmaiņas, peristaltikas trūkums bojātā rajonā, orgāna kontūru deformācija.
• Kompjūtertomogrāfija:
Lieto aknu, galvas smadzeņu, nieru, aizkunģa dziedzera un citu iekšējo orgānu vēža dg.