Kaut ko līdzīgu cepurei valkāja jau pirmatnējais cilvēks. Sākotnēji šīs galvassegas lietoja tikai galvas sargāšanai no lietus un saules. Senās Ēģiptes, Romas un Grieķijas laikos galvassega bija līdzeklis, kā demonstrēt savu kārtu, stāvokli sabiedrībā. Atklāts, ka tik ļoti populārā cepuru materiāla filca dzimtene ir Āzija. Savelta aitas vilna tika izmantota, lai izgatavotu teltis un drēbes.
Cauri gadsimtiem vīrieši un sievietes izmantoja dažādas galvassegas, dažādās formās, bet tikai 14. un 15. gadsimtā cilvēki sāka lietot tādu galvassegas formu kā cepures. Sākotnēji cepures valkāja tikai vīrieši, un tām bija ļoti nozīmīga loma vīrieša apģērbu modē. Sieviešu cepuru mode sāka attīstīties tikai 18. gadsimtā.
Zināmu popularitāti pirmās cepures ieguva 15. gadsimtā, kad arvien dažādojās cepurēs izmantojamo materiālu klāsts. Tajās izmantoja zīdu, plīšu, samtu, taftu, ādu, filcu. Ļoti populārs bijis arī sejas aizsegs.
Cepuru valkāšanas kultūra šajā laikā ļoti atšķīrās vīriešiem un sievietēm. Ja sievietēm cepures valkāšana drīzāk skaitījās nepieņemama, tad vīriešiem tās bija neatņemama tērpa sastāvdaļa. Bijuši laiki, piemēram, 19. gadsimta vidus, kad vīrietim parādīties ārpus mājas ar pliku galvu skaitījās nepiedienīgi, kaut arī pats fasons sieviešu un vīriešu cepurēm bija līdzīgs. Šajā laikā cepuru modi drīzāk veidoja vidējā slāņa vīrieši un sievietes, kas vēlējās labi izskatīties.
Vīriešu cepurēm bija arī simboliska nozīme. Piemēram, cilindrus valkāja tikai augstmaņi, lai demonstrētu savu piederību aristokrātijai, vai profesionāļi, kas bija pieskaitāmi inteliģencei.
…
