2011. - 2015. g.
2016. - 2020. g.
100. Cik ir Eiropas Savienības Institūciju un īsi paskaidrojiet tās funkcijas.
EP -EP vēlēšanas notiek reizi 5 gados. EP ir ES likumdevējs un uzraudzības institūcija, ko tiešās vēlēšanās ievēlē ES pilsoņi. Pēdējās vēlēšanas notika 2014. gada maijā.
EP ir 751 deputāts, priekšsēdētājs ieņem savu amatu 2, 5 gadus (Martins Šulcs).
No katras valsts ievēlēto deputātu skaits ir aptuveni proporcionāls tās iedzīvotāju skaitam, taču tiek ievērots t.s. līdzsvarotas proporcionalitātes princips: nevienai valstij nedrīkst būt mazāk par 6 vai vairāk par 96 deputātiem, un deputātu kopskaits nedrīkst pārsniegt 751 (750 plus priekšsēdētājs). Parlamenta deputāti ir iedalīti un strādā grupās atkarībā no viņu politiskajiem uzskatiem, nevis valstspiederības.
Parlamenta darbam ir divi galvenie posmi:
* komitejas – tajās sagatavo tiesību aktus.
Parlamentam ir 20 komitejas un divas apakškomitejas. Katra no tām nodarbojas ar konkrētu politikas jomu. Komitejas izskata tiesību aktu projektus (priekšlikumus), un deputāti un politiskās grupas var ierosināt grozījumus vai ierosināt kādu projektu noraidīt. Šos jautājumus apspriež arī politiskajās grupās;
* plenārsēdes – tajās pieņem tiesību aktus.
Plenārsēdēs sapulcējas visi deputāti, lai veiktu galīgo balsojumu par tiesību aktu projektiem un ierosinātiem grozījumiem. Parasti plenārsēdes notiek Strasbūrā (ik mēnesi četras dienas), taču dažreiz tiek sarīkotas papildsēdes Briselē.
Likumdošana
- Parlaments kopā ar ES Padomi pieņem ES tiesību aktus, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem.
- Parlaments pieņem lēmumus par starptautiskiem līgumiem.
- Parlaments lemj par ES paplašināšanos.
- Parlaments pārskata Eiropas Komisijas darba programmu un dažkārt aicina to ierosināt tiesību aktus.
Uzraudzīšana
- Parlaments veic visu ES iestāžu demokrātisku uzraudzību.
- Parlaments ievēl Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un apstiprina komisāru kolēģiju kā vienotu veselumu. Tas var arī balsojot nolemt, ka Komisijai izsakāma neuzticība, un tādējādi likt komisāru kolēģijai atkāpties.
- Parlaments apstiprina budžeta izpildi, proti, apstiprina veidu, kā izlietots ES budžets.
- Tas izskata pilsoņu lūgumrakstus un veic izmeklēšanu.
- Parlaments apspriež monetāro politiku ar Eiropas Centrālo banku.
- Tas iztaujā Eiropas Komisiju un Padomi.
- Parlaments veic arī vēlēšanu novērošanu.
Lēmumu pieņemšana par budžetu
- Parlaments kopā ar ES Padomi apstiprina ES budžetu un tā izpildes pārskatu.
- Parlaments arī apstiprina ES ilgtermiņa budžetu jeb daudzgadu finanšu shēmu.
ES Padome
Uzdevums: pauž ES valstu valdību viedokli, pieņem ES tiesību aktus un koordinē ES politiku.
Padomē tiekas valdību ministri no visām ES dalībvalstīm, lai apspriestu, grozītu un pieņemtu tiesību aktus un saskaņotu politiku. Ministri ir pilnvaroti uzņemties saistības savas valdības vārdā darbībās, par kurām vienojas sanāksmēs.Padome kopā ar Eiropas Parlamentu ir Savienības galvenā lēmējinstitūcija.
Ko dara Padome?
…
Vispārīgā daļa 1. Civiltiesību jēdziens, priekšmets un sistēma. Civiltiesību avoti. 2. Civiltiesiskā attiecība un tās struktūra. Civiltiesisko attiecību klasifikācija. 3. Fiziskās un juridiskās personas kā civiltiesību subjekti. 4. Civiltiesību objekti. 5. Pārstāvības jēdziens un veidi civiltiesībās. Ģimenes tiesības 6. Laulības tiesisko attiecību nodibināšana. 7. Laulības tiesisko attiecību izbeigšanās. 8. Laulāto personiskās un mantiskās attiecības. 9. Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi. 10. Aizbildnības un aizgādnības institūti civiltiesībās. 11. Adopcijas jēdziens, adopcijas nodibināšana un izbeigšanās. Mantojuma tiesības 12. Mantojuma jēdziens, tā pieņemšana un atraidīšana. 13. Likumiskā mantošana. 14. Testamentārā mantošana. 15. Līdzmantinieku savstarpējās attiecības un mantojuma dalīšana. 16. Testamenta jēdziens, forma. 17. Testamenta saturs. 18. Līgumiskā mantošana. Lietu tiesības 19. Lietu tiesību jēdziens un iedalījums. 20. Valdījuma jēdziens, pazīmes, veidi. Valdījuma nodibināšana, izbeigšanās un aizsardzība. 21. Īpašuma jēdziens. Īpašuma tiesību saturs. 22. Īpašuma tiesību iegūšanas vispārējs raksturojums. 23. Īpašuma iegūšana ar piegūšanu. 24. Īpašuma iegūšana ar pieaugumu. 25. Īpašuma atsavināšanas tiesību aprobežojumi. 26. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi. 27. Kopīpašums. 28. Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana. 29. Servitūtu jēdziens, veidi. Servitūtu nodibināšana un izbeigšanās. 30. Reālservitūtu un personālservitūtu jēdziens un raksturojums. 31. Ķīlas tiesību jēdziens, veidi. Ķīlas tiesību nodibināšana un izbeigšanās. 32. Īpašuma tiesību izbeigšanās. Saistību tiesības 33. Saistību tiesību jēdziens un rašanās pamati. 34. Tiesiska darījuma jēdziens, priekšmets, sastāvdaļas. 35. Tiesiska darījuma forma. 36. Neatļauta darbība kā saistību rašanās pamats. 37. Līgums (jēdziens, dalībnieki, noslēgšanas kārtība un sekas). 38. Saistību tiesību pastiprināšana. 39. Procentu saistības. 40. Zaudējumi un to atlīdzināšana. 41. Saistību tiesību izbeigšanās. 42. Dāvinājums. 43. Aizdevums, patapinājums, glabājums. 44. Pirkuma līgums. 45. Nekustamā īpašuma pirkuma līgums. 46. Uztura līgums. 47. Nomas un īres līgums. 48. Dzīvojamās telpas īres līgums. 49. Uzņēmuma līgums. 50. Pilnvarojuma līgums. Pilnvara. 51. Prasījumi personisku aizskārumu dēļ. Darba tiesības 52. Darba tiesisko attiecību nodibināšana. 53. Darba un atpūtas laiks. 54. Darbinieku disciplinārā un civiltiesiskā atbildība. 55. Darba līguma izbeigšanas pamati. Administratīvās tiesības un administratīvais process 56. Administratīvo tiesību rašanās un attīstība. 57. Administratīvās tiesības kā patstāvīga publisko tiesību nozare. 58. Administratīvo tiesību avoti. 59. Administratīvo tiesību sistēma. 60. Publiskās administrācijas jēdziens un īpatnības. 61. Valsts pārvaldes iestādes jēdziens, struktūra un kompetence. 62. Ministru kabineta struktūra un kompetence. 63. Ministrijas institūta vispārējs raksturojums (struktūra, pazīmes un funkcijas). 64. Valsts pārvaldes akta institūta raksturojums (veidi, pazīmes un valsts pārvaldes akta pieņemšanas kārtība). 65. Tiesībsarga institūts un loma valsts pārvaldes iestāžu darbībā. 66. Privātpersonu lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu – iesniegumu, kas iesniegti valsts pārvaldes iestādei, izskatīšanas kārtība (Iesniegumu likums). 67. Pašvaldības kā valsts pārvaldes subjekti. 68. Nevalstisko organizāciju līdzdalība valsts pārvaldē. 69. Valsts dienesta jēdziens, tā veidi un organizācija. 70. Valsts civildienesta jēdziens un organizācija. 71. Publisko tiesību līguma jēdziens un veidi. 72. Administratīvo sodu veidi. 73. Administratīvā procesa stadijas un to saturs. 74. Administratīvā procesa tiesību principi. 75. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtība. 76. Administratīvā akta jēdziens un elementi. 77. Administratīvā akta forma un saturs. 78. Iestādes faktiskā rīcība. 79. Administratīvā justīcija (jēdziens, pazīmes un organizācija). 80. Administratīvais process tiesā. Eiropas tiesības 81. Raksturojiet Eiropas Savienības primāros tiesību aktus. 82. Nosauciet un raksturojiet Eiropas integrācijas gaitā izveidojušos tiesiskos pagriezienus sākot no 1950.g līdz mūsdienām. 83. Kas ir Eiropas Savienības pilsonība (pēc būtības, tiesības). 84. Eiropas Parlaments (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums). 85. Eiropas Savienības Ministru Padome (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums). 86. Eiropas Komisija (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums). 87. Eiropas Savienības Tiesa (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums). 88. Eiropas tiesību ievērošanas uzraudzība (iesaistītās institūcijas, procesuālā kārtība, nepieciešamība). 89. Raksturojiet prejudiciālo (iepriekšējo) nolēmumu procedūru (iesaistītās institūcijas, procesuālā kārtība, nepieciešamība). 90. Atvasinātie tiesību akti kā Eiropas tiesību avoti (jēdziens, veidi, atšķirības dažādu aktu starpā). 91. Eiropas tiesību un nacionālo tiesību attiecībām (tiešās iedarbības princips, pārākuma princips). 92. Konkurences pārkāpumu regulējums Eiropas Savienībā (iesaistītās iestādes, kārtība) 93. Vienotās Eiropas valūtas euro ieviešanas kārtība un pieredze. 94. Fizisko personu kustības brīvība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (tiesiskais pamats, subjekti, būtiskākās tiesības). 95. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā – aprakstiet tiesiskos izaicinājumus. 96. Kas ir Šengenas zona un tās juridiskās attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. 97. Nosauciet un raksturojiet Eiropas Savienības Institūciju piedalīšanos jaunu Eiropas tiesību aktu pieņemšanā. 98. Kādas ir Eiropas Centrālās bankas pilnvaras un tās attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. 99. Raksturojiet veidu kā Eiropas Savienības dalībvalsts var atteikties no tālākas dalības Eiropas Savienībā. 100. Cik ir Eiropas Savienības Institūciju un īsi paskaidrojiet tās funkcijas. 101. Raksturojiet Eiropas Savienības Vienoto tirgu no tiesību viedokļa. 102. Kas ir Eiropas Savienības aktuālā nozīme un perspektīvas šodien.
- Atbildes uz gala eksāmena jautājumiem tiesībās
- Gala eksāmenu jautājumu konspekts
- Valsts eksāmenu jautājumi Starptautiskajās tiesībās
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Nepilngadīgo bērnu uzturlīdzekļu piedziņai piemēroto tiesību normu radušos jautājumu, problēmu un neskaidrību novēršana un iespējamo risinājumu sniegšana
Konspekts augstskolai61
Novērtēts! -
Kriminālprocesa sevišķā daļa. 50.eksāmena jautājumu atbildes
Konspekts augstskolai11
-
Ģimenes tiesības - konspekts
Konspekts augstskolai38
-
Starptautisko publisko tiesību konspekts
Konspekts augstskolai43
-
Krimināltiesību konspekts
Konspekts augstskolai29