Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Gaisma | 4 |
1.1. | Gaismas fizikālā daba | 4 |
1.2. | Ķermeņa virsmas un tilpuma mijiedarbība ar gaismu | 7 |
2. | Gaismas spektrālās krāsas | 9 |
3. | Fotografēšanas tehnika un tās izmantošana | 12 |
3.1. | Fotografēšanas vēsture | 12 |
3.2. | Camera Obscura | 13 |
3.3. | Objektīvs | 15 |
3.4. | Gaismasspēja | 20 |
3.5. | Diafragma un asuma dziļums | 21 |
3.6. | Zibspuldzes un studijas apgaismojums | 26 |
3.7. | Ekspozīcija | 27 |
4. | Krāsas fotografēšanas procesā | 31 |
4.1. | Gaismas filtri | 31 |
4.1.1. | ND filtri | 32 |
4.1.2. | Graduētie ND filtri | 32 |
4.1.3. | Polarizācijas gaismas filtri jeb polaroīdi | 32 |
4.1.4. | UV filtri | 33 |
4.1.5. | Makrofiltri | 33 |
4.1.6. | Krāsu filtri | 33 |
4.2. | Krāsu temperatūra un baltā balanss | 35 |
4.3. | Gaišā un tumšā tonalitāte | 36 |
5. | Gaisma dabā un mākslīgais apgaismojums | 37 |
5.1. | Dabiskais apgaismojums | 38 |
5.2. | Mākslīgais apgaismojums | 43 |
5.3. | Fotografēšana naktī | 44 |
Izmantotā literatūra | 46 |
Kā redzams 3.3.3. att., jo īsāks fokusa attālums, jo lielāks leņķiskais redzeslauks, jo plašāku telpu no viena un tā paša uzņemšanas punkta objektīvs spēj attēlot. 3.3.3. attēlā redzamās fokusa attāluma un leņķiskā redzeslauka attiecības ir spēkā tikai fotokamerās ar kadra izmēru, kas atbilst 35 mm fotofilmas kadram, ja kadra izmēru samazina, redzeslauks arī samazinās. Tāpēc digitālajām kamerām, kurās sensora izmērs atšķiras no fotofilmas kadra izmēra, fokusa attālumu norāda pārrēķinot uz 35mm filmas kadra izmēru, tas ir norāda tādu 35 mm kameras objektīva fokusa attālumu, kura leņķiskais redzeslauks ir tāds pats kā apskatāmajam digitālās kameras objektīvam. Šis princips ir saglabājies no 35mm filmu kameru „ēras” kad visām kamerām bija vienāds kadra izmērs un fotogrāfi leņķi mērīja fokusa attāluma milimetros.
Ar optiskās sistēmas palīdzību, precīzāk, ar objektīva palīdzību, no objekta izstarotā vai atstarotā gaisma nonāk uz gaismjūtīga materiāla, piemēram, fotofilmas. Fotouzņēmumus veic ar fotoaparātu, manipulējot optisko sistēmu, t.i., regulējot apertūru un slēdža ātrumu (ekspozīciju), fokusu, krāsu filtrāciju, fokusa attālumu, ekspozīcijas kompensāciju u.c. Pēc tam ļauj gaismai vai citam starojumam nonākt uz fotofilmas, CCD vai CMOS matricas. Šīs manipulācijas ir savstarpēji saistītas. Gaismas apmērs, kurš sasniedz gaismjūtīgo materiālu, proporcionāli mainās līdz ar slēdža ātrumu, lēcas apertūru un lēcas fokusa attālumu, kurš savukārt mainās līdz ko lēca tiek fokusēta vai ir ticis izdarīts optiskais palielinājums (zoom). Vairāki objektīvi šīs izmaiņas veic paši. Tātad, mainot kādu no optiskās sistēmas parametriem, tiek mainīts gaismas daudzums, kuram būs ļauts sasniegt gaismjūtīgo materiālu.
Gan analogajā, gan digitālajā fotokamerā fotografējamā objekta atstaroto gaismu sakopo un fokusē uz gaismas jutīgā elementa optiskā sistēma. Analogajā kamerā gaismas jūtīgais elements ir fotofilma, digitālajā- speciāls gaismasjūtīgs sensors. Lai iegūtu kvalitatīvu attēlu, uz gaismasjūtīgo elementu jānokļūst noteiktam gaismas daudzumam. To panāk izmainot objektīva optisko atvērumu (apertūru) un laiku, kuru gaisma apstaro gaismasjūtīgo elementu [10].
Digitālās fotokameras kvalitāti pamatā nosaka divi mezgli: kameras optiskā sistēma un digitālais sensors. Šie mezgli ir savstarpēji saistīti – nav mērķtiecīgi savietot objektīvu ar plastmasas lēcām un augstas izšķirtspējas digitālo sensoru. Visvienkāršākais objektīvs sastāv no vienas lēcas. Tā kā fotografējot netiek izmantots nekāda veida objektīvs, fotogrāfijai nepiemīt virkne kropļojumu, Piemēram, pinhole (angļu: pine hole - adatas caurums, vienas lēcas) bildēm (sk. 3.3.4. att.) ir bezgalīgs asuma dziļums un pilnīgi nav attēla ģeometrisko kropļojumu. Attiecīgi ir maza gaismasspēja, kas nozīmē, ka jālieto ilgākas ekspozīcijas laiks un būs neiespējami uzņemt objektu kustībā. Ekspozīcija var ilgt līdz pat dažām stundām [12].
…
Referātā apskatīta gaismas mijiedarbība ar ķermeni. Šīs mijiedarbības ietekmē ķermeņa formu, krāsu un izskatu. Tās nozīmīgas ķermeņa pareizai vai domātai uztverei. Gaismas un ķermeņa mijiedarbība plaši tiek pētīta ne tikai zinātnieku, bet arī mākslinieku vidū, ar mērķi veikt precīzu mākslinieciskās idejas attēlošanu fotogrāfijā. Dziļākai gaismas un ķermeņa mijiedarbības izpratnei apskatītas gaismas fizikālās parādības, tās spektrālais krāsu sastāvs, kā arī veikts īss ieskats krāsu mācībā. Tāpat apskatīta fotografēšanas tehnika, un gaismas izmantošanas iespējas, lai mainītu ķermeņa vai kompozīcijas izskatu attēlā. Liela uzmanība pievērsta krāsai un apgaismojumam fotogrāfijā. Visumā referāts atklāj mākslinieciskas fotogrāfijas radīšanas iespējas, precīzai savu ideju attēlošanā.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
- Elektromagnētisms
- Fizikas eksāmena špikeri. Astotais turpinājums
- Gaismas nozīme fotogrāfijā un fotografēšanā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Fizikas eksāmena špikeri. Astotais turpinājums
Konspekts augstskolai2
-
Elektromagnētisms
Konspekts augstskolai4
-
Voldemārs Matvejs "Jaunās mākslas principi"
Konspekts augstskolai2
-
Renesanses tērps Itālijā
Konspekts augstskolai3
-
Scenārijs pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem "Līgo"
Konspekts augstskolai3
Novērtēts!