1.Gaisa piesārņošana ar dūmgāzēm kā degšanas procesa rezultāts.
Gaisa piesārņojumā piedalās autotransports, mājsaimniecības, elektrostacijas, rūpniecība.
Apjoma ziņā vismazākais piesārņojums 11%, ko rada industrija, satur visvairāk bīstamo vielu. Kaitīgas vielas mājsaimniecībā kam pievienojas vēl 5% no elektrostacijas rādītā piesārņojuma rodas galvenokārt no apkures un strāvas ražošanas vajadzībām. Gaisa apritē vissvarīgākais priekšnoteikums ir tas, lai rūpnieciskās ražošanas sadzīves un transporta procesos gaisā nenonāktu kaitīgi putekļi un gāzu, kas vēlāk atstāj ietekmi arī uz gaisu un ūdeni.
sadegot cietam, šķidram vai gāzveida kurināmajam, izveidojas zināms daudzums no2, so2,so3, kas ir kaitīgi cilvēka veselībai, augiem, dzīvniekiem, kā arī metāla izstrādājumiem. no toksiskām vielām dūmgāzu sastāvā ietilpst co, dažādi ogļūdeņraži un putekļi. no kurtuvēm atmosfērā izplūst ļoti daudz oglekļa dioksīda.
ir jācenšas līdzsvarot CO2 apriti .t.i. sadedzināšanas procesos radušos CO2 nedrīkst pārsniegt tādu daudzumu, ko spēj pārstrādāt augi fotosintēzes ceļā. Izjauktais CO2 līdzsvars, kas radies no vienas puses fosilo vielu sadedzināšanas un no otras puses pārmērīgas augu valsts iznīcināšanas dēļ ir pietiekams iemesls, lai nākotnē izvairītos no jebkura nevajadzīga dedzināšanas procesa. Siltums un mitrums atsevišķās gāzēs, tvaiki, putekļi, baktērijas un dažādas smakas var izraisīt diskomfortu, kaitēt cilvēka veselībai, kā arī radīt apstākļus, kas nav vēlami konkrētu tehnoloģisko procesu norisei, tāpēc nepieciešams zināt max iespējamo kaitīgo izdalījumu daudzumu laika vienībā attiecīga telpā. Rūpnīcās visbiežāk saindējas ar tvaika gāzi – CO, kas rodas C nepilnīgas sadegšanas rezultātā termiskajos cehos, smēdēs, lietuvēs, katlu mājās. Ļoti indīgi ir Hg tvaiki, kaut arī Hg vārās tikai 3570 C, tomēr intensīvi iztvaiko arī normālā temperatūrā. …
