Šī kvalitatīvā gadījuma izpēte (qualitative case study) apraksta studentu pilsētiņas reakciju uz incidentu ar šaušanu, kur viens no studentiem mēģināja nošaut no pistoles savus klasesbiedrus. Gadījuma izpēte sākas ar detalizētu incidenta aprakstu, pirmo divu nedēļu, kas sekoja incidentam, hronoloģiju un detaļas par pilsētu, studentu pilsētiņu un ēku, kur notika incidents. Dati tika savākti, izmantojot daudzus informācijas avotus – intervijas, novērojumus, dokumentus un audio-vizuālos materiālus. Mēs neintervējam pašu teroristu un tos studentus, kuriem viņš uzbruka (šādu prasību izvirza Cilvēku izpētes institūcijas kontroles padome). No datu analīzes rodas (izriet) noliegums, bailes, drošība, attālinātas sekas un studentu pilsētiņas plānošana. Mēs sakombinējām šīs šaurākās tēmas divās lielākās pārklājošās izpētes zonās – organizatoriskā un psiholoģiskā vai socio-psiholoģiskā atbildes reakcijā; un mēs attiecinām šīs izpētes zonas uz literatūru (sasaistām šīs izpētes zonas ar literatūru), tādejādi izveidojot dažādus analīzes “līmeņus” un plašāku gadījuma nozīmes interpretāciju. Mēs piedāvājām studentu pilsētiņai plānot savas atbildes reakcijas uz tajā notiekošu vardarbību; un mēs izstrādājām atslēgas jautājumus, kas varētu palīdzēt izstrādāt šādus plānus.
Gadījuma izpētes aspekti. Šajā gadījuma izpētē mēs mēģinājām sekot Lincolna un Guba (1985) gadījuma izpētes struktūrai – problēma, konteksts, iznākumi un problēmsituācijas; un iegūtā pieredze. Mēs papildinājām šo struktūru ar tabulām, kas sniedz informāciju par mūsu savākto datu apjomu, un ar jautājumiem, kas palīdzētu plānot studentu pilsētiņas atbildes reakciju uz līdzīga rakstura incidentiem. Epilogs gadījuma izpētes beigās papildina stāstījumu ar mūsu personīgo pieredzi. Ar mūsu pēdējo tēmu, kas izklāsta nepieciešamību studentu pilsētiņai plānot atbildes reakcijas uz līdzīga rakstura incidentiem, mēs paplašinām šo pētījumu līdz praktiskajam un lietderīgajam studentu pilsētiņas personālam. …
