Gabriels Garsija Markess dzimis 1928. gada 6.martā pilsētiņā Arakatukā, Kolumbijas ziemeļu daļā, telegrāfista un virsnieka meitas ģimenē, taču uzauga pie vecvecākiem. Astoņu gadu vecumā viņš pārceļas uz Barrankilju pie vecākiem, jo mirst vectēvs. 1943. gadā beidz jezuītu koledžu un saņem stipendiju mācībām internātā Cipakvirā, kur 1945. gadā nodibina žurnālu „Literatura”.1947. gadā viņš iestājas Bogotas universitātē un studē jurisprudenci, pilsoņu karam sākoties viņš pārceļas uz Kartahenu un nododas žurnālistikai. 1952. gadā viņš pabeidz savu pirmo romānu „Lapkritis”. 1954. gadā viņš kļūst par Bogotas liberālās avīzes „El Espectador” korespondentu Eiropā. Tajā pašā gadā viņš beidz scenārista kursus Romas Eksperimentālās kinematogrāfijas centrā. 1955. gadā avīzi slēdz un viņš apmetas uz dzīvi Parīzē. 1958. gadā rodas romāns „”Pulkvedim neviens neraksta” un viņš apprecas ar Mersedesu Barču. 1959. gadā bija „”Prensa Latina” pārstāvis Karakasā, Bogotā un Ņujorkā. 1961. gadā politisko nesaskaņu dēļ pamet preses aģentūru un vairāk nekā trīs gadus nodarbojas ar kinoscenāriju sacerēšanu.1962. gadā tiek publicēts stāsts „Nestunda” un stāstu krājums „Dižās Mātes apbedīšana”. 1965. gadā viņš uzsāk rakstīt romānu „Simts vientulības gadu”, pie tā viņš bez pārtraukuma strādā pusotra gada. 1967. gadā romāns iznāk un gūst milzīgus panākumus, par to liecina, ka tikai Kubā trīs gadu laikā to izdeva divas reizes. 1975. gadā iznāk romāns „Patriarha rudens”. 1981. gadā publicē romānu „Pasludinātās nāves hronika”. 1982. gadā Gabriels Garsija Markess tiek apbalvots ar Nobela prēmiju, par romānu „Simts vientulības gadu”. 1985. gadā iznāk romāns „Mīlestība holeras laikā”. 1989. gadā iznāk romāns „Ģenerālis savā labirintā”. 1994. gadā iznāk romāns „Par mīlestību un citiem dēmoniem”.…
