Izaugsmes posmā vissvarīgākā ir tirgū iekļūšanas stratēģija, jo diezgan strauji ir jāpieaug produkta realizācijas apjomam, lai pierādītu, ka tas atbilst tirgus prasībām. Vajadzētu uzlabot produkta kvalitāti, iekļūt jaunos tirgos, pilnveidot mārketinga komunikācijas un varbūt arī pazemināt cenu. Mazāks nekā ieviešanas posmā ir kļuvis teritoriālais un nozares risks, jo ir jau zināms priekšstats par produkta raksturojumiem, arī finansēšanas vajadzības vairs nav tik lielas. Svarīgi ir pētīt, cik produkta konkurētspēja izaugsmes posmā ir zema, tad jāpārdomā, vai turpināt iesākto attīstību, vai nevajadzētu lietot izlases attīstību, tas ir, atsevišķu šī produkta veidu pilnveidošanu sortimenta līnijas ietvaros.
Brieduma posmā dominējošā ir izmaksu un imidža stratēģija. Ja produkts šajā stadijā ir konkurētspējīgs un iekarojis dominējošu vai spēcīgu tirgus daļu, tad jāturpina tā ražošanu esošajā apjomā, bet papildus jāveic mārketinga pasākumi – jāmodificē un jāpilnveido produkts, jāveic vēl intensīvāka sadale, jāuzsver produkta priekšrocības attiecībā pret konkurentu produktiem, jāizveido un jāuzsver tā imidžs. Savukārt, ja produkts brieduma stadijā ieņem tikai saglabājamu vai pat zemu tirgus daļu, tad vajadzētu uzsākt izlases attīstību. Ja konkurētspēja ir ļoti zema, tad vajadzētu atteikties no produkta ražošanas, jo tas vairs nav rentabls.
Krituma posmā produkts jāturpina ražot tādā pašā daudzumā tikai tad, ja tā konkurētspēja ir dominējoša vai pat ļoti spēcīga. Ja tirgus daļa ir tikai saglabājama, tad rūpīgi jāpārbauda produkta ražošanas un izplatīšanas izmaksas, ir iespējama cenas pazemināšana un sadales tīkla ierobežošana. Zema konkurētspēja krituma posmā ir signāls, ka produkts ir jāizņem no tirgus, ražošana jāpārtrauc. Arī finanšu plūsma samazināsies, ja to pārtrauks ražot, nevis turpinās izplatīt ar ļoti zemu rentabilitāti.
…
