Šillera pirmā drāma ,,Laupītāji” uzrakstīta prinča Kārļa Eižena nomācošās tirānijas iespaidā. Drāmas epigrāfs tieši liecina par tās sociālo uzdevumu: ,,In tyrannos!” (,,Pret tirāniem!”). Šillera lugas sabiedriskā nozīme bija ārkārtīgi liela. Francijā revolūcijas laikā to izrādīja Parīzes teātri.
Šillera gaišā dzeja nesa visai pasaulei diženo, radošo brīvības ideju. Viņa vārds kļuva par simbolu pašaizliedzīgai kalpošanai tautai.
Pirmajā lugā ,,Laupītāji” dzejnieka protestam pret visām sociālajām netaisnībām vēl ir anarhisks raksturs.
Jaunais Kārlis Mors lasa Ruso kvēlās lappuses un jūsmo par Plutarha varoņiem. Viņam pretīgs viņa laikmets, kur nav nekā varonīga un kur viss nogrimis garlaicīgā dzīves prozā kā purvā.. Cilvēki ,,tekalē kā žurkas pa Herkulesa bozi… Kāds franču abats māca, ka Aleksandrs esot bijis zaķapastala; diloņslims profesors pie katra vārda tur deguna priekšā ožamā spirta blašķīti un lasa lekciju par spēku. Puiši, kas krīt ģībonī, kad uztaisījuši bērnu, kritizē Hanibala taktiku,” saka Kārlis Mors. ,,Kauns vārgajam kastrātu gadsimtam, kas neder nekam citam kā tikai senlaiku darbu atgremošanai un senlaiku varoņu izkropļošanai ar komentāriem un izķēmošanai ar traģēdijām!”
Ruso ideju garā Kārlis Mors spriež par to, ka cilvēka daba, kas sākumā ir skaista, absolūtisma apstākļos tiek izkropļota. ,,Viņi iegrožo veselīgo dabu ar pliekanām konvencijām, .. laiza roku apavu spodrinātājam, lai tas par viņiem aizliktu kādu vārdiņu pie viņa žēlastības,” sašutumā saka Kārlis Mors. Noraidīdams neģēlīgo tagadni, Kārlis Mors noraida visus despotisma radītos likumus un pasludina individuālu dumpi: ,,Lai es savu ķermeni spīlētu korsetē un savu gribu likumos! Likums licis līst gliemeža gaitā tam,. kas būtu lidojis kā ērglis. Likums vēl nav radījis neviena dižena cilvēka, bet brīvība veido kolosus un galējības.”
Lugas varonis izsaka vēlēšanos mainīt Vācijas politisko sistēmu,. gāzt despotus un nodibināt republiku. Šillers domā, ka atsevišķi cilvēki var tikt ar tādu uzdevumu galā. Tā bija tiem laikiem tipiska kļūda. ,,Lieciet mani priekšgalā pulkam tādu vīru kā es, un Vācija , kļūs par republiku, kurai pretī Roma un Sparta liksies sieviešu klosteris!” saka jauneklis.
Sākumā Kārļa Mora protests pret sava laika morāles normām izpaužas tā, ka viņš dzīvo bezbēdīga uzdzīvotāja dzīvi, uzsvērdams savu nicinājumu pret lojālo cilvēku morāli. Reiz viņš apdomājies raksta tēvam nožēlas pilnu vēstuli kā pazudušais dēls, bet viņa brālis Francis, kas tēlots visdrūmākajās krāsās, rada šķēršļus tēva dēla izlīgšanai. Kārlis ar grupu pārgalvju aiziet Bohēmijas mežos un kļūst par laupītāju.
…
