Frensiss Bēkons "Jaunais Organons"

I „Cilvēks, dabas kalps un dabas tulks, var veikt un saprast tiktāl, ciktāl viņš ar domāšanu vai praktiskajā darbībā ir saskatījis dabā valdošo kārtību. Vairāk viņš nezina un nevar veikt.”
Daba ir skolotājs, viss ir nācis no dabas un to nevar pilnībā izzināt. Izzinot pasaules kartību, kas ir zinātnes uzdevums, ir iespējams dabu pakļaut. Kārtību var izzināt ar dažādu sakarību palīdzību, un, ja mēs varam izzināt šīs sakarības, mēs var izzināt pasaules kārtību. Vairāk gan nav mūsu spēkos.

II „Tāpat kā rokas darbarīki rada un virza kustību, tā intelekta darbarīki veicina domu vai pasargā no kļūdām.”
Instrumenti mums palīdz veikt lietas vienkāršāk un ātrāk. Tāpat arī prātam ir nepieciešami šādi instrumenti.

III „Daba tiek uzveikta, vienīgi tai paklausot.”
Ja sapratīsim sakarības, zināsim, kas jādara, tādējādi pakļausim dabu.

IV „Cilvēks savā praktiskajā darbībā neko vairāk nespēj kā satuvināt vai attālināt dabas ķermeņus.”
Cilvēks nav radītajs – tikai sajauc un saliek no jau esošām lietām.…