Totēms pirmkārt ir dzimtas ciltstēvs, kas sargā savus bērnus, dzimtas sargātājs un palīgs. Toties totēma piederīgie ir pakļauti svētam, sodu pašrealizējošam pienākumam: nenonāvēt savu totēmu un atturēties no tā gaļas ēšanas. Totēms ir visi attiecīgas sugas pārstāvji.
Totēms tiek pārmantots pa mātes vai tēva līniju; pirmais veids, iespējams, visur ir sākotnējais un tikai vēlāk to ir nomainījis otrais. Totēms nav piesaistīts zemei vai apvidum; totēma aizbilstamie mīt savrup cits no cita un draudzīgi sadzīvo ar cita totēma piederīgajiem. Gandrīz visur kur pastāv totēms, pastāv likums, ka viena un tā paša totēma piederīgie nedrīkst precēties. Tā ir ar totēmu saistītā eksogāmija.
Šī aizlieguma pārkāpšana nepakļauj automātiskam sodam. Par to enerģiski atriebjas visa cilts. (Austrālijā parastais sods par dzimumsakariem ar aizliegta klana piederīgo ir nāve. Nav svarīgi, vai sieviete ir no tās pašas lokālās kopienas vai viņu karā sagūstījusi kāda cita cilts; aizliegtā kalna vīrieti, kurš izmantojis viņu kā savu sievu, paša cilts brāļi viņu izseko un nogalina, un tas pats notiek ar sievieti, bet gadījumā ja viņiem kādu laiku izdodas izvairīties no notveršanas, pārkāpums var tikt piedots).
Tā kā šis bargais sods attiecas arī uz nenozīmīgiem mīlas sakariem, kuri nav noveduši pie bērnu radīšanas, tad nav pieņemami citi, piem., praktiski šāda aizlieguma motīvi.
Tā kā totēms tiek pārmantots un precoties netiek mainīts, tad aizlieguma sekas, mantojot totēmu, piemēram, pa mātes līniju, ir viegli pārskatāmas.
Viss, kas cēlies no viena totēma, ir asinsradniecīgs, ir viena ģimene, un pat visattālākās radniecības pakāpes šajā ģimenē tiek uzskatīts par absolūtu šķērsli dzimumsakariem.
…
