Laikposmā no 1785. līdz 1815. gadam vislielāko nozīmi uz Eiropas kultūru, politisko rīcību un domāšanu atstāja Lielā franču revolūcija. Tā bija pagrieziena punkts ne tikai savā zemē, jo tās rezultātā sākās Francijas varas ekspansija visā kontinentā.
Pasaules ekonomika 19.gadsimtā veidojās galvenokārt britu rūpnieciskās revolūcijas iespaidā, bet politika un ideoloģija formējās Francijas ietekmē.
Franču revolūcija notika visvarenākās un visapdzīvotākās Eiropas valsts teritorijā un vienīgā no šā laikmeta revolūcijām bija visas pasaules revolūcija.
Aristokrātija nebija nodrošināta pret statusā zemāko kārtu ielaušanos tās rindās. Politiski aristokrātijai absolūtā monarhija atņēma politisko neatkarību un atbildību, samazināja līdz minimumam pārstāvniecības institūtus- štatus un parlamentus. Aristokrātijas ekonomiskais stāvoklis arī bija problemātisks, jo formāli tai bija aizliegts nodarboties ar tirdzniecību vai kādu citu darbības veidu un tās ienākumi kritās, tāpēc dižciltīgie centās saglabāt savas privilēģijas nežēlīgi ekspluatējot zemniekus.
Politiskā ziņā Francijā bija absolūtā monarhija. Pastāvēja tikai divi simboliski karaļa varas ierobežojumi:
30 apelācijas tiesas, kuras sauca par parlamentiem. To sastāvā ietilpa dižciltīgas izcelsmes un titulētas personas. Tomēr parlamentiem nebija iespējas ierobežot karaļa varas ļaunprātīgu izmantošanu;
vēsturiska un simboliska Ģenerālštatu institūcija – kārtu pārstāvju sapulce, kurai bija veto tiesības uz karaļa uzliktajiem nodokļiem un sniegt karalim rekomendācijas. Tomēr šīs sapulces varēja notikt tikai pēc karaļa iniciatīvas un tās nebija sasauktas kopš 1614. gada. …
