Pieņēmums – Vairāk kā 300 gadus šķir mūs no tā momenta, kad Hamburgas alķīmiķis G. Brands atklāja jaunu elementu – fosforu( 1669. gadā ) Līdzīgi kā citi alķīmiķi, Brands centās atrast dzīves eliksīru un filozofisko akmeni, ar kura palīdzību veci cilvēki kļūst jaunāki, slimie kļūst veseli, un bezvērtīgie metāli pārvēršas zeltā. Bet ne jau cēlu nolūku vārdā viņš centās to darīt, bet gan mantkārīgos nolūkos. Vienā no mēģinājumiem viņš iztvaicēja urīnu, sauso pārpalikumu samaisīja ar oglēm, smiltīm un turpināja tvaicēt. Drīzumā retortē izveidojās viela – baltais fosfors, kurš spīdēja tumsā, tas izstaroja zilganu gaismu. Bet šis atklājums, protams, nedziedēja slimos un neražoja zeltu, tomēr tas bija kas jauns. Rādot jaunatklāto vielu citiem ( bagātajiem ļaudīm ), viņš saņēma pretī naudu un dažādas dāvanas. Redzēdams, ka jaunatklātās vielas formulu noslēpumu būs grūti noslēpt no citiem, viņš to pārdeva Drēzdenes ķīmiķim I. Krauftam. Līdz ar to fosfora iegūšanas mākslu uzzināja daudzi un varēja pelnīt naudu, izrādīdami to citiem. 1680. gadā, neatkarīgi no pirmatklājējiem, fosforu ieguva arī angļu ķīmiķis un fiziķis R. Boils, bet viņš diezgan ātri pēc šī atklājuma nomira. Nelegālas izrādes ar fosforu turpinājās līdz 1743. gadā A. Margrāfs atrada veidu, kā vienkāršāk iegūt fosforu un publicēja savu atklājumu visiem publiski pieejamu. Šis atklājums pielika punktu Branda biznesam un sākas fosfora un tā savienojumu rūpīga izpēte.
Īstenība - Franču vēsturnieks apgalvo, ka vispāratzīts pieņēmums, ka fosforu atklāja G. Brands ir nepatiesība. Pēc viņa datiem fosforu mācēja iegūt jau 12.gs arābu alķīmiķi, pēc tāda paša principa kā G. Brands. Ja tā ir patiesība, tad cilvēce jau 800 gadus pazīst tādu vielu, kā fosforu.…
