Fordisma, post-fordisma un neofordisma kritika

Fordisms
Tiek kritizēts fordisma teorijas strukturālisms, konceptuālās precizitātes trūkums, eklektika, holisms, neizbēgamā futuroloģija (Pollert 1988, Hirst, Zeitlin, 1991)
Tiek pārmesta arī politisko stratēģiju nolasīšana no strukturālajām pārmaiņām, subjektivitātes pārspīlējums, nākotnes individualizētais redzējums, nākotnes sabiedrības un kultūras pārlieka romantizēšana. (Wood, 1989, Rustin, 1989, Sivanandan, 1990) (Ed. Amin A., 1994:4-5)
Postfordisms
Pētnieki Kim un Curry (1993) kritizēja post-fordismu kā ideālmodeļa tieksmi uz pārspīlējumiem. (Ed. Goodman D., Watts M., 1997:228)
Rustin (1989), Clarke (1990), Pollert (1991) u.c kritizē post-fordisma ideju par „absolūtajiem pagrieziena punktiem”, „pārejas noteikumus”, pārtraukumus starp atšķirīgām attīstības fāzēm vai stadijām, radot opozīcijas, kā, piemēram, jaunie laiki-vecie laiki. Tiek noraidīta vēsture kā daudzveidīgu nosacījumu process. (Ed. Amin A., 1994:3).…