Fonētika (skaņu mācība)
Fonētikā ietilps skaņa, burts un alfabēts. Vārds sastāv no skaņām. Grafiskās zīmes, ar kurām valodas skaņas apzīmē rakstos, sauc par burtiem. Burtu sakārtojumu noteiktā secībā sauc par alfabētu. Latviešu valodas alfabētā ietilpst 33 burti. Vidējais alfabēta burts ir Ķ. Tas veidojies no latīņu alfabēta.
Latviešu valodas alfabēts – Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž.
Atsevišķu skaņu izrunas īpatnības
„o” izruna – dažām latviešu valodas skaņām nav sava atsevišķa burta. Piemēram, ar burtu o apzīmē gan īso, gan garo patskani o (loto), kā arī divskanis o (balodis). Īsais un garais patskanis o izrunājams tikai aizgūtos vārdos (opera, sponsors, Oslo). Senos aizguvumos patskaņa o skaņa ir latviskojusies, t.i., pārvērtusies par divskani o (rajons, barons). Dažu aizgūto vārdu izrunā ir pieļaujami divējādi o izrunas varianti (ar patskani o vai divskani o): citrons, balons. Valodniecības zinātnē divskani o atšķirībā no patskaņa o pieņemts apzīmēt ar uo (oga - uoga). Divvalodības ietekmē reizēm izzūd divskanis o (uo) no latviešu uzvārdiem un vietvārdiem. Patskanis o izrunā saglabājams tikai dažos vietvārdos – Kolka, Košrags, Ulbroka, Bolderāja, Zolitūde – šo vārdu izcelsmes dēļ. Arī personvārdos izrunājams patskanis o (Olga, Oskars). …
