F. Nīčē ir viens no slavenākajiem pēcklasiskā perioda filozofiem. Ar savu dzīves uzskatu un filozofiju viņš līdzīgi vētrai ielauzās pasaulē, iznīcinot visu, kas bija tik stabils, kas bija pieņemts līdz šīm. Viņš pats sevi nosauca par dinamītu – viņš uzspirdzināja visu, kas bija un uz tā drupām sāka būvēt visu no jauna, visu pa savam. Viņa viedoklis bija kut kas cits, kaut kas pilnīgi jauns. Viņš parādīja pasaulei citu, savu filozofiju. Un pasaule pieņēma to.
Par Nīči joko: uzraksts uz žoga „Dievs ir miris. Parakts: Nīče”
„Nīče ir miris. Paraksts: Dievs”
Nīčes teiktais „Dievs ir miris” kļuva par aforismu. Tās bija viņa spļāviens kriestitībai sejā. Viņš noliedza, atteicās no Dieva. Viņš atļāvās to, ko līdz viņam vēl neviens sev nebija atļāvis. Pastāv viedoklis, ka Nīče ir ateists. Bet gluži tā nav. Viņa darbos (piemērām „Tā runāja Zaratustra”) ir Bībeles personāži, sižeti. Viņš atsakās no Dieva, bet neatsakās no Bībeles. Tātad mēs nevaram saukt Nīči par ateistu.F. Nīčē ir viens no slavenākajiem pēcklasiskā perioda filozofiem. Ar savu dzīves uzskatu un filozofiju viņš līdzīgi vētrai ielauzās pasaulē, iznīcinot visu, kas bija tik stabils, kas bija pieņemts līdz šīm. Viņš pats sevi nosauca par dinamītu – viņš uzspirdzināja visu, kas bija un uz tā drupām sāka būvēt visu no jauna, visu pa savam. Viņa viedoklis bija kut kas cits, kaut kas pilnīgi jauns. Viņš parādīja pasaulei citu, savu filozofiju. Un pasaule pieņēma to.
Par Nīči joko: uzraksts uz žoga „Dievs ir miris. Parakts: Nīče”
„Nīče ir miris. Paraksts: Dievs”
Nīčes teiktais „Dievs ir miris” kļuva par aforismu. Tās bija viņa spļāviens kriestitībai sejā. Viņš noliedza, atteicās no Dieva. Viņš atļāvās to, ko līdz viņam vēl neviens sev nebija atļāvis. Pastāv viedoklis, ka Nīče ir ateists. Bet gluži tā nav. Viņa darbos (piemērām „Tā runāja Zaratustra”) ir Bībeles personāži, sižeti. Viņš atsakās no Dieva, bet neatsakās no Bībeles. Tātad mēs nevaram saukt Nīči par ateistu.…
