Fjodors Mihailovičs Dostojevskis (1821.-1881.)
Dzimst 1821. gadā Maskavā; otrais no septiņiem bērniem.
Tēvs – strādā nabadzīgo ļaužu slimnīcā.
1837. gadā no tuberkulozes mirst māte; Dostojevskis un viņa brālis tiek nosūtīts mācīties uz Pēterburgas Kara inženieru akadēmiju.
1839. gadā mirst tēvs. Ir versija, ka viņu esot nogalinājuši paša zemnieki. Dostojevskis ar savu nelielo mantojumu atpērkas no dienesta armijā un nododas rakstniecībai.
Sāk tulkot dažādus darbus, bet literatūrā parādās ar savu īso romānu „Nabaga ļaudis” („Бедные люди”) (1846.g.).
Iesaistās politiskajā dzīvē – panāk ekonomiskas un sociālas izmaiņas Krievijā.
1849. gada aprīlī arestēts par revolucionāru darbību pret caru Nikolaju I. Pēc nopratināšanas tiek notiesāts uz nāvi. Nāvessodu pēdēja brīdī ar vēstuli no cara, izmainot sodu uz četriem gadiem katorgā Sibīrijā. Pēc katorgas termiņa beigām Dostojevskis kā ierindnieks tiek iesaukts Sibīrijas 7. robežapsardzības bataljonā Semipalatinskā. Šajā laikā Dostojevskis kļūst dziļi konservatīvs un reliģiozs.
Sibīrijā Dostojevskis apprecējās ar Mariju Isajevu, taču laulība nav laimīga.
1859.gads – ļauj atgriezties Pēterburgā. Kopā ar savu brāli Mihailu sāka publicēt žurnālu „Laiks” („Время”).
Anonīmi publicē dažas noveles, „Pazemotie un apvainotie”, raksta par cilvēku beztiesību, par cilvēku sociālo atkarību.
1862. gadā dodas uz rietumiem (Parīzi, Londonu, Šveici, u.c.). Uzraksta "Piezīmes no Mirušo nama" („Записки из Подполья”), kur atspoguļojas viņa izjūtas izciešot sodu.
1863. gadā publicē „Ziemas piezīmes par vasaras iespaidiem” („Зимние заметки о летних впечатлениях”). Slēdz Dostojevska žurnālu sakarā ar rakstu par poļu jautājumu. Vēlreiz dodas uz rietumiem ar mīļāko.
1864. gada sākumā brāļiem Dostojevskiem tiek dota atļauja izdot jaunu žurnālu – „Laikmets” („Эпоха”). Marta numurā publicē stāstu „Piezīmes no pagrīdes”. Aprīlī mirst sieva, bet jūlijā – brālis.
1865. gadā beidz publicēt žurnālu „Laikmets”
Vācijā nododas azartspēlēm. Viņš nonāk parādos, un viņam nākas aizņemties naudu, lai varētu atgriezties Krievijā.
Vīsbādenē sāka rakstīt romānu „Noziegums un sods” („Преступление и наказание”).
Finansiālās problēmas izskaidrojamas arī ar to, ka viņš apņēmās rūpēties par brāļa ģimeni un savu padēlu no pirmās laulības, tāpēc noslēdzis sev neizdevīgu darījumu ar izdevēju Stellovski, kas deva Stellovskim tiesības uz visiem Dostojevska publicētajiem darbiem, kā arī jaunu romānu (ja tas netiktu uzrakstīts laikā).
Dostojevskis sāka darbu pie romāna "Spēlmanis" („Игрок”) un, lai pagūtu pabeigt to laikā, nolīga sev stenogrāfisti Annu Sņitikinu, kurā drīz iemīlējās.
1866. gads – publicē romānu „Noziegums un sods”.
1867. gada februārī apprecas ar Annu Sņitikinu. Ar laiku Dostojevskis pamet azartspēles. Ģimene četrus gadus pavada ārzemēs (Vācijā, Šveicē, Itālijā, atkal Vācijā).
1868. gadā Ženēvā mirst Dostojevska pirmais bērns, Sonja. Uzraksta romānu „Idiots” („Идиот”).
1871.-1872. – publicē romānu „Velni” („Бесы”).
1873. gadā kļūst par žurnāla „Pilsonis” („Гражданин”) redaktoru. Tajā bija sleja „Rakstnieka dienasgrāmata”, kurā tika publicēti tā laika sociālo un politisko notikumu komentāri.
1875. gadā viņš publicēja romānu „Pusaudzis” („Подросток”). „Rakstnieka dienasgrāmatas” („Дневник писателя”) ietvaros tiek publicēti arī daiļdarbi, piemēram, „Lēnprātīgā” („Кроткая”), „Smieklīga cilvēka sapnis” („Мечта смешного человека”), „Bulbulis” („Бобок”), u.c.
1878. gadā no epilepsijas lēkmes mirst dēls Aleksejs. Dostojevskis sērās dodas uz Optinas Pustinas klosteri.
1879.-1880. gadā tiek publicēts romāns „Brāļi Karamazovi” („Братья Карамазовы”).
1881. gada janvārī Dostojevskis mirst no asinsizplūduma plaušās.
…
