Fiziskā sagatavotība pieaugušajiem (profesionālim).
Profesionālis no amatiera atšķiras ar to, ka viņam visa ikdiena tiek pakārtota tieši treniņiem nevis, piemēram, darbam. Tiek veidoti rīta un vakara treniņi, vairāku nedēļu treniņnometnes vietās, kurās ir labāki apstākļi, lai attīstītos.
Profesionāļiem tiek likts lielāks uzsvars uz specializēto treniņu, kura neatņemama sastāvdaļa būs atkārtota vingrinājumu izpilde maksimālā ātrumā. Lai šis treniņš dotu rezultātus, ir nepieciešama iepriekšēja ilggadīga vispusīgo fizisko īpašību sagatavošana. Piemēram, pasaules izcilākie sprinteri specializēto sprinta treniņu uzsākuši tikai pēc tam, kad ieguvuši labu vispusīgo fizisko sagatavotību. Liela daļa izcilu sprinteru bērnībā nodarbojušies ar kādu citu sporta veidu, piemēram, futbolu vai basketbolu, nevis tieši vieglatlētiku.
Ja sprinterim iestājusies „ātruma barjera” vingrinājumus speciālajā disciplīnā var pārtraukt, nebaidoties, ka aizmirsīsies tehnika. Pielietojot šajā laikā citus treniņa līdzekļus, var paaugstināt ātrspēka īpašības. Drīz vien pēc tam seko straujš rezultātu kāpums.
Arī ilggadīgi ārstnieciskie pētījumi rāda, ka sprinteru treniņa metodika, atkārtoti skrienot maksimālā ātrumā 60-100m distances, ļauj gan attīstīt ātrumu, bet neveicina ātrumizturības pieaugumu, kas nepieciešams 200m distancei. Labākie sprinteri tikai reizi nedēļā pielieto maksimālos ātrumus.
Profesionāla sprintera treniņu plānā iekļaujas vismaz 2-3 spēka treniņi nedēļā. Ķermeņa spēkam un stabilitātei ir tikpat svarīga nozīme kā kāju spēkam. Starpsezonā daudzi sprinteri ceļ smagākus svarus, lai iegūtu muskuļus (3 sērijas pa 10 reizēm), bet sezonas laikā dod priekšroku mazākam svaram ar vairāk atkārtojuma reizēm (3-4 sērijas pa 15 reizēm).
…
