Fizioloģiskie hemoglobinogēnie pigmenti

BILIRUBĪNS
Bilirubīns ir galvenais žults pigments, kas veidojas no hēma ejot bojā eritrocītiem. Tad hēms nonāk aknās, kur tas tiek sekretēts žultī. Parasti neliels daudzums bilirubīna cirkulē asinsritē. Seruma bilirubīns tiek uzskatīts par aknas funkcionēšanas pārbaudi, jo tas atspoguļo aknas spēju uzņemt, pārstrādāt un sekretēt bilirubīnu žultī. Kad retikuloendoteliālā sistēma iznīcina eritrocītus, bilirubīns ir viens no gala produktiem. Šis, tā sauktais, brīvais bilirubīns ir taukos šķīstošā formā, taču , lai to varētu izvadīt, tam ir jābūt ūdenī šķīstošam. Brīvais jeb nekonjugētais bilirubīns tiek nests ar albumīna palīdzību uz aknām, kur to pārveido vai konjugē un padara ūdenī šķīstošu. Tikai tad bilirubīns var tikt izvadīts ar urīnu. Enzīms glukuroniltransferāze ir nepieciešams bilirubīna konjugācijai. Aknu spēju konjugēt bilirubīnu nosaka vai nu šī enzīma trūkums vai arī medikamentu iedarbība uz to. Pēc konjugācijas aknās bilirubīns ķīmiski atšķiras no tās formas, kādā tas bija pirms konjugācijas, tāpēc laborotoriskajos testos ir iespējams noteikt atšķirības starp nekonjugēto un konjugēto bilirubīnu. 6
Brīvais jeb nekonjugētais bilirubīns
Brīvais (nekonjugētais) bilirubīns atšķirībā no konjugētā, ūdenī nešķīst, ar urīnu neizdalās un ir toksisks.
…