No 1970. līdz 1974. gadam Hokings un viņa kolēģi matemātiski pamatoja amerikāņu fiziķa Džona Vīlera hipotēzi, kas pazīstama kā bezmatu teorēma.
Šī teorēma apgalvo, ka vienīgās īpašības, ko matērijas daļiņas saglabā arī pēc iekļūšanas melnajā caurumā ir masa, spins un elektriskais lādiņš. Melnajā caurumā iekļuvusi matērija zaudē savu formu, ķīmisko sastāvu, tā beidz būt vai nu matērija vai antimatērija. (9)
Kopš 1974. gada Hokings, balstoties uz kvantu mehāniku, pētīja matērijas uzvedību tiešā melnā cauruma tuvumā. Sev par lielu pārsteigumu viņš atklāja, ka melnie caurumi, no kuriem teorētiski nekas nevar izkļūt, izdala siltumstarojumu. Šī fenomena izskaidrošanai tika piedāvāti vairāki risinājumi, no kuriem visplašāk pieņemtā bija teorija par virtuālajām daļiņām.
Hokings ir zināms kā populārzinātnisku grāmatu autors. No tam visslavenākā ir "Īsi par laika vēsturi" (1988), kas sasniedza bestsellera status. (10)
…