Maiņstrāvas ķēdes jauda.
Darbs A, ko laikā t padara līdzstrāva I rezistorā, kura pretestība ir R0, izsakāms šādi: A=I2R0t, bet līdzstrāvas jauda N aprēķināma pēc sakarības N=I2R0.
Maiņstrāvas stiprums I laikā mainās; taču īsā laika sprīdī dt to var pieņemt par pastāvīgu (I=const). Lai izteiktu elementāro darbu dA, ko laikā dt pastrādā maiņstrāva, var rakstīt dA=I2R0dt jeb, ievērojot formulas, dA=I2maxR0sin2wtdt=
=I2maxR0sin2((2π·t)/T)dt
Darbu A, ko padara maiņstrāva vienā periodā T, dabūjam, ja integrējam iepriekšminēto izteiksmi pēc laika robežas no 0 līdz T: A=∫0T dA= = I2maxR0 ∫ 0T sin2((2π·t)/T)dt= I2maxR0T/2
Maiņstrāvas vidējo jaudu N var aprēķināt, ja darbu A dala ar periodu T:
N=I2maxR0/2
(Piedodiet, ka tik nesaprotami!)
Trīsfāzu maiņstrāva- visizplatītākā elektroenerģijas ieguves, pārvades un patērēšanas sistēma. Trīsfāzu strāvas ģeneratora shēma – uz ģeneratora statora atrodas trīs tinumi ar poliem, kas uz statora riņķa līnijas attiecībā cits pret citu nobīdīti par 1200 (laikā par trešdaļu perioda): E1=Emaxsinwt, E2=Emaxsin(wt-1200), E3=Emaxsin(wt-2400).
Tāda pati fāzu nobīde ir strāvas stiprumiem, ko šie EDS rada tinumos. Tādējādi trīsfāzu ģenerators ir triju parasto(vienfāzes) maiņstrāvas ģeneratoru kopums.
Ģeneratora tinumus var savienot zvaigznes un trīsstūra slēgumā. Pirmajā gadījumā visi tinumu sākumi tiek apvienoti un pieslēgti pārvades līnijas nullvadam 0; tinumu gali tiek savienoti ar līnijas attiecīgajiem fāzu vadiem. Ja starp nullvadu un katru fāzes vadu ieslēgtas vienādas slodzes pretestības, tad nullvadā strāvas nav un rezultējošās strāvas stiprums I=0. Tātad nullvads nav vajadzīgs un četrvadu līniju var aizvietot ar trīsvadu līniju.
Ģeneratora tinumu trīsstūra slēguma gadījumā pārvades līnijas sastāv no trim vadiem.
Trīsfāzu sistēmas priekšrocības. …
