Difūzija, tās raksturojums. Faktori, kuri nosaka difūzijas ātrumu. Difūzijas piemēri. Difūzijas loma vides piesārņošanā
Difūzija ir dažādu vielu atomu sajaukšanās to siltumkustības rezultātā. Difūzijas procesā notiek vai nu vienas vielas daļiņu iespiešanās otrā vielā, vai arī vienas vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, kuras rezultātā izlīdzinās vielas blīvums. Difūzijas mehānismi:
vakanču difūzija;
starpmezglu atomu difūzija;
divu atomu apmaiņas vietām.
Difūzija ir novērojama jebkurā vielas agregātstāvoklī. Visstraujāk tā norisinās gāzēs. Ir zināms, ka smaržas ātri izplatās telpā ari bezvējā, tātad šeit novērojama aromātisko vielu molekulu difūzija gaisā. Difūzija norisinās straujāk, ja augstāka ir temperatūra, jo molekulu kustības ātrums ir lielāki. Paaugstinoties spiedienam, difūzijas ātrums samazinās, jo palielinās molekulu sadursmju skaits. Difūzija šķidrumos notiek ievērojami lēnāk nekā gāzēs. Cietos ķermeņos difūzija notiek vēl lēnāk nekā šķidrumos. Difūzijas process ir neatgriezenisks.
2. Šķidrumi, to uzbūve, raksturīgās īpašības - saspiežamība, termiskā izplešanās, spraigums, slapināšana, kapilaritāte. Filtrācija, tās raksturojums. Šķidrumu loma vides piesārņošanā
Šķidrumi saglabā tilpumu un tiem ir noteikta virsma. Šķidruma slāņiem savstarpēji pārvietojoties nerodas elastības spēki, t.i. šķidrumiem nepiemīt bīdes elastība. Šī iemesla dēļ šķidrumi vienmēr pieņem trauka formu un spiediens šķidrumos izplatās vienmērīgi uz visām pusēm. Šķidrums saglabā savu tilpumu, tad, saprotams, ka, starp šķidruma molekulām pastāv pievilkšanās spēki. Šķidruma virsmas spraigums ir šķidruma virskārtas saspriegotais stāvoklis. To rada pievilkšanās spēki starp šķidruma molekulām.
Mainoties temperatūrai, mainās šķidruma tilpums. Sasilstot šķidruma tilpums palielinās (šķidrums izplešas). Šo parādību raksturo termiskais tilpuma izplešanās koeficients.…
