Īpašnieks kapitālu iegulda tad, ja saskaņā ar investīciju projektu un tā praktisko realizāciju nākotnē ir nodrošināts kapitāla pieaugums. Izstrādājot kapitālieguldījumu projektu variantus un veicot to finansēšanu, kapitāla īpašnieki izvērtē finansu tirgus situāciju. Finansu tirgus situācija uzņēmējus interesē no kapitāla ieguldīšanas viedokļa un lielākām peļņas iespējām.
Brīviem finansu resursiem ir dažādas peļņas iespējas:
1)naudu var noguldīt bankā, saņemot par to attiecīgus procentu maksājumus;
2)naudu var ieguldīt ražošanā, vērtspapīros, kas ir jādara tad, ja tādā veidā var gūt lielāku peļņu nekā noguldot bankā.
Novirzīt naudas līdzekļus kapitālieguldījumu finansēšanai var tad, ja kapitālieguldījumu rentabilitāte pārsniedz inflācijas līmeni un tās tempus.
Izvērtējot investīciju projektus, kapitāls jāinvestē tādos projektos, kur, ievērojot diskontēšanu ( naudas vērtības pārrēķināšanu), tiek nodrošināta visaugstākā rentabilitāte. Kapitālieguldījumus no valsts un uzņēmēju viedokļa veic stingrā saskaņā ar ekonomiski pamatotiem un augstāko instanču apstiprinātiem projektiem.
No kapitālieguldījumu ienesīguma viedokļa investīciju projektiem ir šādas īpatnības:
1)investīciju projekta ieviešanas sākumposmā apgūst galveno kapitālieguldījuma daļu ( veiktie kapitālieguldījumi tikai pakāpeniski nodrošina firmas kapitāla ienesīgumu);
2)investīciju projekti nodrošina periodisku ieņēmumu un uzkrājumu pieaugumu tikai periodā, kurš seko pēc projekta pilnīgas realizācijas. Sakarā ar to naudas vērtība inflācijas ietekmē mainās, tādēļ, lai salīdzinātu kapitālieguldījumus to sākumposmā ar naudas ieņēmumu plūsmu, kas raksturo kapitālieguldījumu atdevi vēlākos gados, ir jāveic naudas vērtības pārrēķins, ņemot vērā laika faktoru.…
