Finanses ir naudas attiecību grupa, ko valsts organizē valsts naudas līdzekļu fonda izveidošanai, lai realizētu sociālekonomisko uzdevumu.
Finansiālās attiecības ir naudas attiecības, taču tās pārvalda valsts. Valsts pārvalda finansiālās attiecības un regulē tās. Maiņas ekvivalents – nauda – piedod visām maiņas attiecībām naudas raksturu. Tiklīdz naudas virzīšanās process tiek pakļauts valsts regulēšanai, naudas attiecībām uzreiz parādās finansiālais raksturs, tās kļūst par finansiālajām attiecībām, tas ir, par finansēm.
Var teikt arī tā:
Finanses ir sabiedriskas, ekonomiskas attiecības, kuru darbības rezultātā naudas līdzekļi uz neatmaksājamības principiem tiek sadalīti no viena īpašnieka vai pārvaldītāja cita īpašnieka vai pārvaldītāja rīcībā, veidojot speciāli izplānotus naudas fondus to tālākai mērķtiecīgai izlietošanai.
Finanses ir attiecības, kuras izpaužas kā:
finansu darījumi;
finansu procesi;
finansu operācijas.
Ekonomika – naudas un preces attiecības.
Finansu tiesību avoti: Satversme, Civillikums, MK noteikumi, Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi, citi finansu likumi, tai skaitā nodokļu likumi.
Finansu funkcijas. Finansu būtība izpaužas to funkcijās. Funkcija ir finansēm piemītošo īpatnību izpausmes veids. Pētnieki izdala 2 līdz 10 maiņas līdzekļu funkcijas. Klasiskā pieeja paredz 5 funkciju izskatīšanu (piemēram, runājot par naudu, izdala vērtības vienību, maksājuma līdzekli, uzkrāšanas līdzekli un citas funkcijas).
Sadalīšanas funkcija – ar finansu palīdzību tiek veikta iekšzemes kopprodukta un nacionālā ienākuma sadalīšana un pārdalīšana starp ražošanas dalībniekiem un ražošanas sfērām. Var izdalīt vairākus finansu sadalīšanas funkcijas izpausmes parametrus: iekšsaimniecības līmenis, iekšnozares līmenis, starpnozaru līmenis un starpteoriju līmenis.
Iekšaimniecības sadalīšana izpaužas korporāciju, uzņēmumu, kā arī ražošanas firmu finansu funkcionēšanā.
Iekšnozares sadalīšana tiek veikta ar kompāniju, asociāciju palīdzību. Starpnozaru sadalīšanu un starpteoriju sadalīšanu veic valsts budžets, kā arī ārpusbudžeta fondi.
Finansu uzskaites un kontroles funkcija – tieši finanses ir visu ražošanas faktoru visaptverošs kontroles un uzskaites līdzeklis no visu ražošanas dalībnieku puses (mērot to ar vērtības vienībām). Bez tam pastāv iespēja mērīt ražošanas procesa parametrus dažādos ražošanas procesa līmeņos un visās ražošanas procesa stadijās (ražošana, sadalīšana, pārdalīšana un izmantošana). Finansu uzskaite, kontrole un analīze ļauj atklāt „vājās” ražošanas vietas, kas radījušas vai vienkārši iezīmējušas disproporcijas. Tātad minētās funkcijas ir it kā divas vienotā procesa puses, jo vienlaikus ar finansu pārdalīšanu tiek veiktas arī uzskaites un kontroles procedūras.
…
