Finanses – naudas attiecības, kas rodas naudas līdzekļiem pārvietojoties no viena valdītāja pie otra uz bezatmaksas principu pamata. Finanses piemīt visām ekonom. formāc., bet to piepietošanā ir būtiskas atšķirības. No kā tas atkarīgs? Jaut. par valsts lomu ekonomikā un valsts f-jām. Katra sab. Izvirza savādākas prasībnas pret valsti.
Valsts I Tirgus
Min. veselība I apdroš.
Min. izglīt. I kredīti
Min. pensijas I uzkrāš.
Subsīd. Zemn. I ražoš.
LABKLĀJĪBA
Ir tādas sfēras, kuras tirgus nespēj piedāvāt(tirgus fiasko), jo pircējs nav spējīgs pirkt. Ja valsts pusē sarakst garš - augsti nodokļi. Valstij tiek daudz dots, bet tiek arīdaudz prasīts un sab. akceptē šo modeli.
Valsts loma ekonomikā un tās ietekme uz finansu mehānismu
Publiskās finanses - zin. par valdības nodokļu iekasēšanas un līdz. izliet. aktivit. un to ietekmi uz resursu un ienāk. sadali sab-bā.
Centrālie valsts finansu teorijas jautājumi
Vai valdība nedara pārāk daudz
Vai valdība jebko var izdarīt vislabāk
Ko valdībai nekad nevajadzētu darīt
Kāpēc valdības programmās kļūdas un neveiksmes
Ekonomiskās skolas
Merkantīlisms –eksports ceļ nācijas labklāj. bet imports to samazina, valstij jāattīsta iekšējā tirdzn.un jāveicina eksports, vienlaic. Jāierobežo preču imports. Teor. tika diskredit., kad pierādīja, ka tirdzniec. nenotiek tikai vienas valsts interesēs.
Klasiskā skola- valdības aktivit. ierobežotas. Dabīga tirgus vide, konkurence un peļņa ir svarīgākie motīvi, lai katrs censtos pats celt savu labklājību - neiejaukšanās doktrīna. Zemi nodokļi, valsts nodrōs. Tikai aizsradz, f-jas. Noveda pie 20-30g. depresijas ekonomikā.
Keinisms- valstij ievēr. loma ekonomikas līdzsvarošanā. Galv. instrum.: fiskālā un izdev. polit., investīcijas, uzkrāšana. Palielinot investīcijas, paliel. ražošana, nodarbināt. un nacionālais ienākums. Ar laiku arī keinsisms sevi izsmēla.
Pirmais patstāvīgais budžets Latvijā no 1991.gada.
Latv. budžeta per. sakrīt ar kalendāro gadu, bet saeimā ir bijušas diskusijas par budžeta perioda pārbīdīšanu, sakarā ar Saeimas vēlēšanu datumu (okt. pēd Sv.) Līdz 1X budžets ir jāiesniedz valdībā, bet ja pēc vēlēšanām mainās valdība, tā grib pieņemt savu budžetu un šajā situācijā budžets netiekpieņemts laikā, no kā cieš: 1. Pašvaldības, kas savus budž. apstiprina tikai pēc valsts budž. apstipr. 2. Budžeta patērētāji, jo drīkst tērēt tikai 1/12 daļu izdev. – ierēdņu algas, nod. atvilk., komun. maks. 3. Privātais sektors – nav valsts iepirkuma, pārrēķini ar atpakaļejošu datumu, jo jaunie nod. grozījumi izsauc nepiecieš. pēc izmaiņām daž. lik. aktos
Budžeta funkcijas:
1. Vald. polit. realizācijas instruments. 2. Vald. kontroles instruments 3. Sab-bas informācijas avots par iepriekšējām, patreizējām un nākotnes aktivitātēm 4. Līdzekļu pārdales mehānisms
Budžets finansu sistēmas centrālais posms jo tajā apvienojas visas valsts finansu attiecības.
Valsts budžeta likums nosaka:
1. Ieņēmumus 2. Izdevumus 3. Tīros aizdevumus – studiju kredīti, studējošo kredīti, pašvald. kredīti 4. Mērķdotāciju apjomus pašvald. – skolot. D.algas 5. Dotācijas pašvald. 6. Ministriju un citu centr. valsts saistību limitus 7. Ārvalstu finans. palīdz. Un valsts līdzdalības maks. 8. Vald. rīcības pieļaujamās rob. valsts parāda saistību izpildei neparedz. apst. gad. 9. Izsniedzamo valsts galvoj. apj. 10. Pašvald. azņēm. Un galvoj. saistību kop. Iespējamo palielin. Soc. pabalsti, pensijas, bezdarbn. pab.
Budžetu nepieciešams:
1. Uzskaitīt 2. Analizēt 3. Noteikt tendences 4. Prognozēt 5. Kontrolēt
Prasības kvalitatīvam budžetam
1. Savlaicīgs – laikā sastādīts 2. Precizitāte
3. Realitāte 4. Atklātums.
Budžeta sistēma
1.Divpakāpju - centrālās valdības budžets un
pašvaldību budžeti
2.Trīspakāpju - centrālās valdības budžets,
federācijas locekļu budžets, pašvaldību budžeti. Sistēma analoga teritoriālās pārvaldes sistēmai.
…
