Kā caur nodokļiem paaugstināt ieņēmumus? 1) Administrēšanas uzlabošana; 2) nodokļu likmes paaugstināšana (sāpīgākā metode); 3) ieviest jaunu nodokli; 4) paplašināt nodokļu maksātāju skaitu; 3. Nodokļu likme (cik jāmaksā) – 1) absolūtā summa 2) procentuālā – a) proporcionālā; b) progresīvā; c) regresīvā.
Proporcionālā likme ir nemainīga pie jebkura bāzes lieluma. Pozitīvais (+): viegli administrēt; stimulē lielāku ienākumu gūšanu un ek-sko aktivitāti; stimulē godīgāku nodokļu nomaksu. Negatīvais (-) sociāli netaisnīga; budžets saņem mazākus ieņēmumus.
Progresīvā likme – pieaugot bāzes lielumam, pieaug likme. Pozitīvais (+): sociāli taisnīga;
budžets saņem lielākus ieņēmumus. Negatīvais (-): grūti administrēt; veicina ēnu ekonomiku; ierobežo lielražošanu (lielu kapitālu); Regresīvā likme – bāzei pieaugot, likme samazinās. Lielu investīciju piesaistes likme, neizdevīga mazajam kapitālam. Pareizāk ir samazināt intervālu skaitu, kāpumam jābūt 5-10 punktu. Mēs varam iestāties par progresīvu, nevis par nezināmu likmi. Pārsvarā valstu ir progresīvā nodokļu likme.
4. Atvieglojumi tiek pielietoti prakstiski uz visiem nodokļiem un tam ir konkrēti mērķi: 1) Labdarības veicin. - sponsorēšana, ziedojumi, dāvinājumi utml. 2) Veicināt ZTP -atbalstīt īpaši svarīgas nozares; atbalstīt atsev. fizisko personu grupas;veicināt investīcijas utml.
Negatīvi: sarežģī nodokļu administrēšanu;
nes zaudējumus budžetā. 5. Samaksas termiņi, budžets. Garantijas, ka nauda ienāks regulāri. Budžets nozīmē, ka jāzina, kādā budžetā nodoklīs tiks ieskaitīts. Latv. Visi nod. Piesaistīti galv. valsts budž. 6. Sankcijas. Darb. princips” Josāpīgāk, jo labāk – lai samaksāt nod. Būtu vieglāk kā pildīt sankcijas.
Sankciju veidi – nod. nemaksātāju agresīva reklāma (Latv. npraktizē), soda nauda, uzņēmējdarb. Apturēšana, licences atņemšana.
Nodokļu politikas mērķi. 1. Lai nod. polit būtu ekonom. efektīva. Rādītājs – nodokļi nedrīkst “grūst” kapitālu ārā no valsts, nod. Polit. jābūt aicinošai. 2) vienklārša administrēšana 3) elastīgums. Ja nod. Polit ir elastīga t.i. mainīga, tas nozīmē, ka nod. Jāreaģē uz izmaiņām ekonomikā. Veidojas pretruna, jo maksātājs grib stabilitāti. Nod. sist. normāli veidojas 10 – 12 gadus, tad tā ir stabila 5-7gadus. 4) Objektivitāte, taisnīgums.
Valsts izdevumu vadības uzdevumi: 1) nodrošināt valsts būtiskākās funkcijas (aizsardzība, drošība) 2) nodrošināt sabiedrību ar noteiktām papildus precēm, kas ir attīstītas sabiedrības priekšrocība, bet, kas nevar tikt nodrošināts ar privātā sektora palīdzību, jo nedod peļņu. (A.Smits)
Valsts izdevumu vadības mērķi: 1) stabilizēt ekonomiku; 2) veicināt sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti; 3) nodrošināt kontroli pār izdevumiem. Galv. problēmas – 1)uzturēt fiskālo disciplīnu – kontrole pār izdevumiem, izdevumu limitu noteikšana, kop. Izdev. apjoms un atsev. Izdev. veidu apjoms. Svarīgākie ir kop. Izdev. apjoma noteikš. , paturot prātā ieņēm. prognozes. 2) līdzekļu izlietoš. sasakaņā ar valdības prioritātēm- priorit. noteikš., programmu noteikš., jaunu progr. Ieviešana, veco progr. Atrcelšana, resursu efektīva pārvietoš. Līdz. Sadalīšana starp valsts pārvaldes līm. un ministrijām. 3) nodroš. valsts pakalpoj. efektivit. – progr. Izpildi ar vismazākām izmaksām. Fiskālais caurspīdīgums. 1) skaidri lik. 2) informāc. pieejamība sabiedrībai 3) atklāta un publiska budž. satādīšana un izpilde.4) kontrole, tās rezultātu atklātums.
Viedokļi: kāpēc pieaug valsts izdevumi:
1) Subjektīvie: politiķu vēlme “pirkt” balsis;
birokrātijas vēlme palielināt ietekmi sabiedrībā (palielinās valsts aktivitātes); spiediens no uzņēmējiem palielināt valsts iepirkumus (runa ir par tiešajām un netiešajām subsīdijām);
2) objektīvie:demogrāfiskā situācija (daudz to, kam nepieciešami pabalsti – bērni, pensionāri u.tml.), “atdarināšanas efekts” - citu valstu piemēri, kurus grib atdarināt ;, “ratchet efect” – turpina uzlabot pakalpojumu kvalitāti, kuru nepieciešamībai vairs nav iemesla;saistīts ar iepriekšējo – uztur izdevumu pieaugumu arī “starpbrīdī”. (piem. valsts investīciju programma), kļūdains kontroles mehānisms; ideoloģija. Rezultātā rodas neproduktīvie izdevumi.
Par neproduktīviem izdevumiem sauc tos, kurus var samazināt, neietekmējot tādus, kā:
1)likumdošanas nodrošināšanu; 2)kārtības, aizsardzības, drošības izdevumus;3) pamata izglītības;4) veselības aprūpes.
Neproduktīvie izdevumi noved pie:1) fiskālā deficīta;2) valsts sektora efektivitātes krišanās;
3)nodokļu slodzes palielināšanās;
SVF novērojumi par to, kā rodas neproduktīvie izdevumi: 1) uzpūsts pārvaldes aparāts; 2) neefektīvas subsīdijas; 3) pārspīlēti militārie izdevumi; 4) valsts uzņēmumu uzturēšana no VB.
…
