1. Sabiedrībā šobrīd ir četri naudas attiecību veidi:
pirkšana - pārdošana;
darba samaksas attiecības;
kredītattiecības;
finansu attiecības.
Taču ne visas naudas attiecības ir finanses. Finansu attiecības izveidojās paplašinoties preču naudas attiecībām. Vēstures gaitā kļūstot sarežģītākām valsts vajadzībām un funkcijām, parādījās šīs finansu attiecības. Valsts attiecības par finansēm kļūst tikai tad, kad preču ražošanas un realizācijas procesā atražošanas procesa dalībniekiem veidojas naudas ienākumi un notiek šo ienākumu pārdale un izmantošana, t.i. naudas kustība iegūst zināmu pastāvīgumu.
2. Finanses – savdabīgs naudas attiecību veids, kura raksturīgākā iezīme ir tā, ka naudas līdzekļi valsts tiek veidoti un izlietoti uz neatmaksājamības principa, tā ir vēsturiska kategorija, kas radusies preču – naudas attiecību apstākļos, kad sāka attīstīties valsts funkcijas un vajadzības. Pateicoties neatmaksājamības principam, finanses ir cieši saistītas ar budžeta jēdzienu.
Jēdziens valsts finanses tiek traktēts kā īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kas saistīta ar līdzekļu otrreizēju pārdali, kuras mērķis ir radīt jaunus līdzekļu fondus, kas nepieciešami valsts funkciju veikšanai.
3. Finansu politiku valsts realizē ar budžeta palīdzību savācot un izlietojot nepieciešamos līdzekļus (ar valsts finansu starpniecību).
4. Valsts finanses tiek definētas kā īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kas saistīta ar līdzekļu otrreizējo pārdali, ar mērķi radīt naudas līdzekļu fondus, kas nepieciešami valsts funkciju veikšanai.
Ar valsts finansu politiku saprot praktiskus centienus vai pat veselu darbības programmu, kā vislabāk iekārtot publisku finansiālu saimniecību.…