Likums “Par grāmatvedību” ir pieņemts 92. gada 14. oktobrī un stājās spēkā ar 93. gada 1. janvāri. Pēc likuma stāšanās spēkā tam ir pieņemti virkne grozījumu.
Likuma 1. nodaļā ir aprakstīti vispārējie noteikumi, kuros ir noteikts, ka šis likums attiecas uz komercsabiedrībām un ārvalstu komersantu filiālēm, bezpeļņas organizācijām, ārvalstu uzņēmumu pastāvīgajām pārstāvniecībām, uz iestādēm/organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts/pašvaldību budžetiem, uz sabiedriskajām/reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību.
Par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs, un sava uzņēmuma grāmatvedību viņš var veidot, gan, izveidojot atsevišķu struktūrvienību, kas nodarbojas ar grāmatvedības kārtošanu, gan, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu, kas piedāvā grāmatvedības uzskaites pakalpojumus.
2. likuma nodaļa ir veltīta grāmatvedības reģistru kārtošanai. Ir noteikts, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokumentiem ir noteikti obligāti sekojoši rekvizīti:
Uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs (personas kods);
Juridiskā adrese (ārējiem attaisnojuma dokumentiem);
Dokumenta nosaukums, numurs un datums;
Saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji – daudzumi un summas;
Darījuma dalībnieki un par saimnieciskās operācijas veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti.
Kases operāciju uzskaite ir jāizdara tā, lai katrs saņemtais un izdarītais maksājums tiktu reģistrēts ik dienas. Par katru dienu ir jānorāda kases atlikums dienas sākumā, jāsaskaita dienas ieņēmumi un izdevumi un jāaprēķina atlikums dienas beigās. Uzņēmumos, kuros vidēji dienas ieņēmumi kasē nav lielāki par 100 LVL, var aprēķināt kases atlikumu par nedēļu.
Uzņēmumi, kas lieto kases aparātus, var iegrāmatot ieņēmumus ar vienu ierakstu par vienu dienu. Pārējie attaisnojuma dokumenti ir jāiegrāmato pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk, kā 15 dienas pēc mēneša beigām.
Grāmatvedības reģistri ir jākārto divkāršā ieraksta sistēmā. Šis noteikums neattiecas uz i/u, zvejnieku/zemnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi gadā nepārsniedz 45`000 LVL; pašvaldību/valsts budžetu finansētām iestādēm; sabiedriskajām/reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, kuru ieņēmumi nepārsniedz 25`000 LVL.
Visi uzņēmuma dokumenti ir sistemātiski jāsakārto un jāglabā uzņēmuma arhīvā. Glabāšanas laiks gada pārskatiem un to pielikumiem un galvenajai grāmatai ir 10 gadi (pēcāk tie nododami valsts arhīvā); inventāru saraktiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem – 10 gadi; attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu – 75 gadi; pārējie attaisnojuma dokumenti – 5 gadi.
3. nodaļa “inventarizācija un pārskati”. Uzņēmumam, kas uzsāk darbību, ir jāveic inventarizācija, sastādot tā īpašumā un lietojumā esošo līdzekļu, kā arī parādu sarkstu. Turpmāk šāda inventarizācija ir jāveic katra pārskata gada beigās un reorganizācijas/likvidācijas gadījumā.
Inventarizācija jāveic, nosakot īpašuma un lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot prasību un parādu summas ar debitoriem un kreditoriem. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventāru sarakstos.
Pārskata gada inventarizāciju drīkst veikt 3 mēnešus pirms p.gada beigām vai mēnesi pēc tā. Pārskata gadam ir jāaptver
12 mēneši un parasti tas sakrīt ar kalendāro gadu. Jaunizveidoto uzņēmumu pirmais pārskata gads var būt īsāks vai garāks par 12 mēnešiem, bet ne garāks par 18 mēnešiem.
4. nodaļa ir par kompetences sadalījumu grāmatvedībā. Noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju izdod MK. Tas arī nosaka obligāti piemērojamos grāmatvedības standartus. MK izveido grāmatvedības padomi, kuras mērķis ir veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu pārskatu sagatavošanu, standartu un noteikumu saskaņošanu ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
5. nodaļa nosaka, ka uzņēmuma vadītāji ir atbildīgi par visiem pārkāpumiem likumos paredzētajā kārtībā.…
