Procentu likme tiks uzskatīta par pārskatāmu, ja emitents to periodiski maina, vadoties pēc saviem ieskatiem par fondu biržas un ekonomikas kopumā stāvokli.
Bezkuponu obligācijas. Bezkuponu (diskonto) obligāciju īpatnība ir tā, ka to peļņas izmaksa notiek tikai vienu reizi – dzēšanas brīdī. Šādas obligācijas pārdošana tiek realizēta ar diskontu, t.i. – ar atlaidi no tās nominālās vērtības. Diskonta apjomu nosaka emitents pirms obligācijas izvietošanas tirgū. Piemēram, gada obligācija ar 100 EUR nominālu var tikt tirgota (izvietota)par cenu 85 EUR. Sagaidot dzēšanas datumu, investors dzēs to par nominālo vērtību, t.i. par 100 EUR. Tādā veidā peļņa ir 15 EUR (100-85) vai 17,6% gadā (15/85*100%).
Kuponu un bezkuponu obligācijas ir augsti likvīdi vērtspapīri. Tās var pārdot jebkurā mirklī līdz to dzēšanai. Tomēr tas noved pie ieņēmumu apjoma samazināšanās. Teiciens „Laiks ir nauda” ir tieši attiecināms uz obligācijām, – jo ilgāk tur obligāciju, jo vairāk par to saņem. Maksimālo peļņu var saņemt tikai tad, kas ir sagaidīts obligācijas dzēšanas datums.
Nodrošinājums . Nodrošinātās obligācijas ir nodrošinātas ar ķīlu – ar kādu no kompānijas kustamajiem vai nekustamajiem īpašumiem. Pie tam nodrošinājums var būt jebkāds, – galvenais, lai tas maksātu naudu (nekustamais īpašums, vērtspapīri, u. tml.).
Nenodrošinātajām obligācijām, kā tas ir saprotams no nosaukuma, nav speciāla nodrošinājuma. Ja kompānija atsakās veikt obligāciju izmaksas, investoru interešu labā nevar arestēt nekādu konkrētu īpašumu. Tādēļ nenodrošinātu obligāciju izlaišanu var atļauties tikai lielākās korporācijas, kuru maksātspēja principā neizraisa šaubas.
Vienmēr ir jāatceras tas, ka mazo uzņēmumu nenodrošinātie vērtspapīri ir ar paaugstinātu risku, kaut arī var tikt solīti neticami lieli ienākumi. Tādēļ, ja par savas naudas ieguldījuma objektu izvēlaties nenodrošinātu obligāciju, – noteikti pārbaudiet kompānijas emitenta drošību un uzticamību. Nenodrošinātās obligācijas var izlaist ne tikai uzņēmumi, bet arī valsts.2
…
