Filozofija ir plašs jēdziens un tas ir tikai normāli, ja katrs cilvēks to izprot savādāk. Laiks rit uz priekšu un cilvēki attīstās, pilnveido sevi, bet ir vērtības, kas nezūd, bet paliek un piemērojas. Katrs mēs paņemam no dzīves gudrībām sev piemērotāko.
Cilvēks var sasniegt dzīvē ļoti daudz ar savu centību un neatlaidību. Centība, veiksme, gudrība, zināšanas un pārbaudītās vērtības ir atslēga uz panākumiem. [1., 80-81.lpp.]
Ir cilvēki, kuri nezina ko nozīmē patiess un grūts darbs, bet prot strādāt tikai ar muti, respektīvi, solīt un lielīties, bet par cilvēku stāsta viņa darbi, nevis vārdi. Tas, kurš nav izjutis un nezina kā pagatavot zirga ratus, tas nespēs arī labi tos saudzēt un prasmīgi ar tiem apieties. Darbs prasa mīlestību, ne tikai tehnisko virzienu.
Senajā Grieķijā katrai lietai un darbiem bija savas dievības. Svarīgi, lai katrs darbs tiktu darīts no sirds un lai viņš tiktu rūpīgi plānots un pārdomāts, bet darbs, kas neprasa piepūli un izraisa vienaldzību, nespēs arī sagādāt tādu prieku un entuziasmu par paveikto. [1., 83.lpp.]
Laiks un dienas, darbi ir savienojamas lietas, jo darbs prasa laiku un dienu, kad to var paveikt. Cītīgais vienmēr atradīs laiku, lai paveiktu iecerēto. Svarīgi ir neizniekot laiku un ir pierādījies, jo cilvēkam vairāk ir jādara, jo vairāk viņš spēj izdarīt. [1., 84.lpp.]
„Rīta stundai trešdaļa pieder no veselas darbadienas darba, rīta stunda veicina ceļu un veicina arī darbu, Rīta stunda izved uz ceļa, kad tikko kā aususi gaisma.” [1. 88.lpp.] Parasti jau saka, ka rīt ir gudrāks par vakaru, bet tā jau arī ir, ka cilvēks, kad ir atpūties un viņam no rīta ir, šķietami, neizsīkstoša enerģija, tad tajā laikā var paveikt daudz vairāk, nekā cilvēks ir noguris vakara pusē. „Rīta stundai zelts ir mutē”.
…
