Filozofijas virzieni
1. Filozofijas vēsture – zinātnes apakšnozare, kurā pēta filozofisko zināšanu un ideju attīstību laikā un telpā.
2. Izziņas un apziņas teorija – zin.ap., kurā pēta izziņas procesu un zināšanas.
3. Loģika – zin.ap., kurā pēta universālās domāšanas formas un metodes, kas nodrošina racionālo izziņu.
4. Ideju vēsture – zin.ap., kurā pēta ideju attīstību saistībā ar vietējām kultūras tradīcijām.
5. Ētika – zin.ap., kurā pēta jēdzienus: labais, pienākums, tikums, morāle u.c.
6. Estētika un mākslas filozofija – zin.ap., kurā pēta pārdzīvojumus, jēdzienus un spriedumus, kas rodas, novērtējot mākslu.
7. Filozofiskā antropoloģija – zin.ap., kurā pēta cilvēka būtību, viņa vietu kosmosā un attiecības ar citām dzīvām būtnēm.
8. Politikas filozofija – zin.ap., kurā pēta ideālu sabiedrību un analizē pastāvošo sabiedrību, balstoties uz jēdzieniem: taisnīgums, vara, valsts, nācija u.c.
9. Kultūras filozofija – zin.ap., kurā pēta kultūras būtību un nozīmi.
10. Reliģijas filozofija – zin.ap., kurā pēta ar reliģisku ticību saistītus jēdzienus: Dievs, radīšana, grēks, pestīšana u.c.
11. Zinātnes filozofija – zin.ap., kurā pēta zinātnisko teoriju struktūru.
12. Vēstures filozofija – zin.ap., kurā pēta vēsturisko domāšanu un vēstures attīstību.
13. Sociāla filozofija – zin.ap., kurā pēta sociālos aspektus.
3.Jēdzieni „materiālisms” un „ideālisms”, „materiālais”, „ideālais”.
Materiālisms – filozofisks uzskats, kurš par visa esošā pirmsākumu pieņem kaut ko materiālu, bet garīgo, nemateriālo, bezķermenisko, ideālo uzskata par atvasinājumu no materiālā.
No materiālisma viedokļa pēc nāves, garīgais pazūd.
…