1.Filosofijas jēdziens un vieta kultūrā.
Vārds filosofija ir sengrieķu izcelsmes un tulkojumā nozīmē gudrības mīlestība. Filosofija ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem. Lai iepazītos ar jēdzienu, var teikt, ka filosofija ir teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli.Filosofijas priekšmets – cilvēka esamības pasaulē. Filosofija veidojās kā ceļš uz gudrību.Vienu no tās pamatprincipiem izteicis Sokrāts „Es zinu,ka neko nezinu ”Tas ir pamats,lai domāšanā virzītos uz priekšu un nepaliktu apšaubāmu atziņu gūstā.Filosofija sākās ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Filosofiska doma parasti ir cilvēkā iekšēji nobriedusi pārliecība savienojumā ar argumentiem, kas radušies filosofiskā diskusijā. Filosofisku jautājumu piemēri varētu būt: "Kas labo nošķir no ļaunā?" un "Vai zināšanas vispār ir iespējamas?"
Filosofiska rakstura jautājumi ir aktuāli ne vien mūsu sabiedrībā, bet jebkur citur pasaulē. Tādējādi filosofiju ir iespējams iedalīt vairākās skolās.
Filosofijas tradicionālās nozares –
Ontoloģija (tas,kas ir) (fizika un metafizika) daba,tas,kas aiz dabas – mācība par esamību
Gnosioloģija (izziņa)(loģika –vārds, epsitemoloģija – zināšanas,metodoloģija – ceļš,izpēte)
Antropoloģija (cilvēks) (ētika – ieradums,estētika – juteklisks,aksioloģija – vērtība)
Kultūra
Cilvēka pasaule pastāv tikai tāpēcm ka tā tiek uzturēta un kultivēta.Kultivācija ir visaptveroša cilvēciskās esamības pazīme un kultivācijas rezultāts ir kultūra.Vārds kultūra iezīmē vienu no mūsdienu filosofijas mezglu punktiem. Kultūru kā cilvēciskās esamības kultivāciju var aplūkot no visdažādākajiem pusēm – no filosofiskā,socioloģiskā,politiskā un etnogrāfiskā.Katrs laikmets nāk ar savu pasaules redzējumu,ar savām krāsām vērtībām.
Filosofijas, tāpat kā daudzu citu cilvēku pašizpausmes veidu,izpēte saistāma ar kultūru.Kultūra kā simboliskā realitātē savu realizāciju un specifisko veidolu gūst cilvēka jebkura pašizpausme – arī filosofijā.Kultūra kā cilvēcības forma un eksistences veids caurstrāvo jebkuru esamības jomu.…