1. Kas ir filozofija, ar ko tā nodarbojas.
Filozofija ir veids, kā iekļauties mūžīgajā tagadnē, priekšstats par vēstures pirmsākumiem. Filozofija ir ceļš no nezināšanas uz apskaidrību, kam nepienāks gals. Jautājumi ir svarīgāki par atbildēm. Filozofijas apguve prasa personisku skatījumu. [filia] & [Sofija]- (no grieķu val.)-mīlēt gudrību. Zināšana – fakti, gudrība- prasme pielietot zināšanas praksē. Saprast nozīmē, ka var iemācīt citiem. Kad var iemācīt citiem- māka izskaidrot. Veidi: 1)kā zinātne; 2) kā darbības veids. Filozofija pēta esamību pastiprināti, nodarbojas ar vispārināšanu. Filozofija nodarbojas ar jautājumiem par esamību un neko.
2. Filozofijas priekšmets, funkcijas un vieta kultūrā.
Priekšmetu nosaka jautājumu loks, par kuriem tā interesējas- „esamība” un „nekas”. Nodarbojas ar jautājumu loku, kuri atrodas starp reliģiju un zinātni. Vienmēr meklē jaunus vārdus, kā izteikt jaunu dzīves pieredzi. Kultūra – attieksme, redzējums, cilvēka pašizpausmes veids un forma, kas sevī ietver filozofiju. Kultūra kā cilvēcības forma un eksistences veids caurstrāvo jebkuru esamības jomu. Kultūra ir visaptveroša cilvēciskās esamības pazīme.
3. Antīkās filozofijas raksturojums un periodizācija.
Antīkā filozofija izaug no mīta pasaules, skaidro pasauli, meklējot visam pamatojumu. Sengrieķu filozofijas attīstību veicina demokrātija kā specifiska sabiedriskās dzīves organizācijas forma. Sākotnē orientēta kosmoloģiski – uz dabas vērtējumu. Balstās uz loģiski jēdzienisku domāšanu. Tā cenšas pārliecināt, parādot kopsakarības. Attīsta pasaules racionālas apguves veidu. Periodizācija: 1.) no 6.gs-5.gs 1.pusei p.m.e.- Natūrfilozofijas un kosmoloģijas (par visumu) posms. Posms, kad pirmcēlonis meklējams dabā. Ievērojamākie filozofi: Demofrīds, Leikids uzskatīja, ka viss radies no atomiem. Mēraklīds- mācība par uguni. 2) Pirmssokrātiskais posms- 5.gs 1-2.puse p.m.e. Sofisti – gudrības skolotāji. 3) 5-4.gs p.m.e Klasiskā jeb zelta laikmeta filozofi. 4) Helēnisma posms 5-6gsp.m.e. Filozofi- stoiķi- skepticisms, neoplatonisms.…
