Vecā filozofijas definīcija, autors ir Pitagors:
filozofija ir gudrības mīlestība. Gudrība ir veseluma harmoniju ( kosmosa harmonija, problēmas, vienotība). Kosmoss grieķu valodā nozīmē pasaule. Pitagors pārvaldīja matemātikas, mūzikas un kosmosa gudrība.
Filozofija ir māksla MIRT. Autors Sokrāts.
Viņa domas , dzīve un nāve ir vienots process. Kas piedzima tam arī jāmirst. Dzīve ir ilgstoša nāve. Cilvēkam jāsaprot ka starp dzīvi un nāvi nav atšķirības. Dzīve bez nāves nav, nāve bez dzīves nav.
Daudz cilvēki baidās no nāves, no tās nevajag baidīties.
Kristietībā cilvēku sagatavo nāvei, aiziešanai no šīs pasaules.
Vecie cilvēki nebaidās no nāves, viņi ir piekusuši no dzīves, viņi ir gatavi mirt. Pazūd interes par dzīvi. Zaudējis gribas spēku un tad aiziet no nāves.
Nāve ir nosacīta lieta. Šī doma ir jāpieņem. Nāve kā tādas nav. Tā ir tikai tāda plūsma. Parādās , mainās un pazūd, rodas jaunas, mēs esam mūžīgi šajā pasaulē. Mēs zaudējam formu, būtību mēs nezaudējam. Filozofija šo saprast. Daudzi to nevar pieņemt, tāpēc mums ir tas jāmācās un jāpierod un jāsaprot.
Definīcija vēl. Filozofija ir cilvēka augstprātības izpausme. To pamatojot. Daudz ko cilvēks prot, spēj un var, bet to var arī dzīvnieki. Viena darbība atšķir cilvēku no dzīvnieka – abstraktā domāšana. Tieksme vienam otra priekšā lepoties, izcelties. To viņam patīk lepoties cilvēku priekša, dieva priekšā, dabas priekšā, dzīvnieku priekšā.
Cilvēks sāk filozofēt apmēram ap 30 gadiem.
Līdz 25 gadiem cilvēks attīstās bioloģiski.
Attīstās līdz 24, 25 gadiem un tad sākas izmaiņas.
Meklējam jau pēc tam dzīves motivāciju – filozofējam. Meklējam dzīves filozofiju!
Galvas potenciāls ir ļoti liels.…
