Nosakiet filozofiskos pamatojums šādiem diviem viedokļiem:
1. Oža dod man smaržas; garša-garšas sajūtu; dzirde –skaņas… tā kā dažādas idejas vērojamas kopā viena ar otru, tad tās apzīmē ar vienu vārdu un uzskata par kādu lietu.
2. Pats par sevi saprotams, ka apkopojot matemātikas un dabaszinātņu sasniegumus, runa bija par to, lai arī uz atsevišķiem piemēriem pārliecinātos par to patiesību, kura principā, neizsauca man nekādu šaubu, t.i. tas, ka dabā bezgalīgo izmaiņu daudzumā redzami tie paši kustību dialektiskie likumi, kuri… pakāpeniski sasniedz domājošo cilvēku prātus.
Šie divi viedokli viens otru papildina un savstarpēji paskaidro viens otru. Sajūtas izziņas forma cilvēku zināšanu par apkārtējo pasauli avots. Bez sajūtām mēs nespētu saost, sadzirdēt, redzēt, tad arī noskaidrot mums neko neizdotos. Katra sajūta mums dot priekšstatu par to ko jūtam. Silt - auksts, salds - rūgts, skaļš - kluss. Pretstati. Pretstati mums ļauj salīdzināt un izvēlēties piemērotāko. Uz pretstatiem ir balstītas gan matemātikas, gan dabaszinātnes. Pluss un mīnuss, veselība un slimība, ciets un mīksts. Visu var sajust tikai salīdzinājumā. Dzīve rit uz priekšu. Vakardienas piens nebūs tik pat salds un silts kā šodien dienas piens.
Fridrihs Engelss rakstīja - Dialektiskai filozofijai nav nekā vienreiz un uz visiem laikiem noteikta, beznosacījuma. Uz visa un visā tā redz neizbēruma sabrukuma zīmogu, un nekas nevar nostāvēt tās priekšā, izņemot nepārtrauktu rašanās un iznīcināšanas procesu, bezgalīgā uzkāpšanā no zemākā uz augstāko. Piens. Piens pēc dažām dienām paliek negaršīgs - ne salds, ne skābs, bet vēl pēc dienas būs rūgušpiens. Ja pielietojot dabaszinātnēs apgūto no rūgušpiena var iegūt pie noteiktiem apstākļiem biezpienu. Tālāk no biezpiena sieru. Un tā var bezgalīgi. …
