3.Filozofija un mitoloģija. Mītiskās domāšanas īpatnības. Mitoloģija – garīgās dzīves forma, sastāv no mītiem. Ar mītu palīdzību cilvēks skaidroja pasauli. Mitoloģija bija senās sabiedrības universāla garīgās dzīves forma. Mīti aptvēra cilvēkus. Visas tautas sacerēja mītus, tiem ticēja. Vienas tautas mīti saglabājušies vairāk, citu – mazāk. 18.gs. apgaismotājs domā, ka mitoloģija pieder pie cilvēces bērnības. Mītiskās domāšanas īpatnības: 1) vārdu neatšķiršana no lietām ko tie apzīmē; 2) cēloņu un seku sajaukšana. Cilvēks vispirms saduras ar sekām; 3) kļūdainas asociācijas; 4) daļas un veselā identificēšana; 5) robežu neievērošana un to pārkāpšana (sapņi – nomods, mijiedarbība starp būtnēm); 6) nedzīvu lietu uzskatīšana par dzīvām. Mītos nav filozofisku terminu, mītu tēli ir briesmoņi, radījumi u.c. Pirmie filozofi nāca no bagātām ģimenēm – izglītoti, visu centās izskaidrot ar prātu, tā rezultātā notika mītu noārdīšanās, zuda mītu autoritāte. Noārdījās mītiskā domāšana- demitoloģizācija. Filozofija radās noārdoties mitoloģijai un attīstoties zinošai cilvēku darbībai. Ideoloģija bez mītiem nav iedomājama. Mītiskā domāšana filozofiju ietekmēja pat līdz 20.gs.
4.Materiālisma un ideālisma pretstats. Ideālo fenomenu īpašības.Jutekliski var uztvert kaut ko materiālu. Patiesību nevar uztvert jutekliski, jo jutekliski vat uztvert materiālas lietas, parādības. Domu materiālais nesējs ir skaņa. Domas pašas par sevi ir ideālas, nemateriālas. Cilvēka apziņas saturs ir nemateriāls ideāls, tajā atspoguļojas ārpasaules priekšmeti. Galvā pastāv nemateriālā veidā – tas ir ideāls. Domu materiālais nesējs ir smadzenes. Domas ir iešifrētas smadzenēs, tur iešifrēts ideālais. Domas var iešifrēt daudzos citos materiālos nesējos – diskos, papīrā, akmenī, māla plāksnēs u.c. Ideālais ir pretstats materiālajam, tās ir visas mūsu domas – eņģeļi, svētie, dievi, paradīze arī ir ideāls.Ideālo fenomenu īpašības – psihes tēli, domas tēli, jūtas, ideālie fenomeni. Īpašības – 1) nesajūtamība, nepieejamība jutekliskai izziņai (psihes tēlus nevar uztvert ne ar sajūtām, ne ar eksperimentiem). 2) ideālie tēli satur informāciju par atspoguļotajiem priekšmetiem. 3) ideālo fenomenu pasaulē nevalda tādas cēloņu un seku attiecības, kādas esam paraduši redzēt materiālā pasaulē (divas dažādas pasaule).
5.Patiesība kā filozofijas kategorija.subjektīvā un objektīvā patiesība.Klasiskā filozofija atdzīst domu, mēs varam saukt par patiesu tikai tad, ja tās saturs atbilst realitātei,notiekošajā. Absolūtā patiesība pastāv neatkarīgi no cilvēku vēlmēm fantāzijas, emocijām un gribas.
Izzināšanas mērķis ir nonākt pie patiesības. Patiesība parādās izziņas procesā. patiesība pēc formas ir ideāla, eksistē domu veidā. patiesība nav jutekliski tverama. Jutekliski var uztvert tikai reālas lietas. Patiesība rodas tikai tad, ja burtu savienojumus atšifrē, jo burti ir zīmes, jāatrod to jēga, tad patiesība radīsies galvas smadzenēs apziņā. Patiesība ir domu saskaņa ar savu priekšmetu.…
