Ontoloģija (esamības filozofija). Thaless – pasaule radīta no mitruma, ūdens, šķidruma. Anaksimandrs – no neredzama, acīm apslēpta apeirona. Anaksimēns – vienota un bezgalīga esība, kurai ir gaismas īpašības un kas rada lietas sablīvējoties vai retinoties; vienotais pirmpamats – gaiss, pneuma. Herakleits. Esamība iespējama pārvērtībās: ir un nav vienlaicīgi. Viss ir no uguns, viss ir kustībā. Logos – universāls likums par to, kā lietas sakārtotas, tas katrā lietā rodams; jāieklausās logosa vēstī, nevis redzētajā/dzirdētajā. Ethos (cilv. raksturs) nosaka visu, nevis dievi. Sokrats. “Es zinu tikai to, ka neko nezinu.” Nebeidzams meklēšanas un jautāšanas process. Kā labāk dzīvot? Nav vērts izzināt pasauli, ja netiec galā pats ar sevi. Sokratiskā ironija – it kā piekrīt, bet smīn. Laime ir galvenais dzīves mērķis. Jo mazāk vajadzību, jo lielāka laimes iespēja. Atspēkošanas māksla. Pēcsokratiķi. Hedoniskais atzars: Kirēnes skola, Epikūrs. Aristips – lai kā arī nebūtu, var baudīt, jo bauda ir tevī. Bauda vienmēr laba, neraugoties uz avotu. Jāatsakās no mazākās baudas par labu lielākai. Epikūrs; ataraksija – svētlaimīgs dvēseles stāvoklis, kad nav ciešanu. Askētiskais atzars: kiniķi, stoiķi. Kiniķi – bagātības, slavas, varas nekaunīgs/cinisks noliegums. Pašdisciplīna, izvairīšanās no sabiedrības, dzīve saskaņā ar dabu, rīkojas gara brīvības vārdā. Stoiķi – ja nevari dzīvot kā gribi, tad durvis ir vaļā – izej. Stoisks miers – nekas nesatrauc. Tu esi tas, kas nosaka noskaņojumu. …
