Rauls aiz restotas sienas, kas šķir viņu no Kristīnes un Spoka. Kadrā redzami visi trīs. Raulu ielaiž alā, bet tūliņ pat arī piesien pie režģotās sienas. Kristīnes skats vērsts uz spoku, Rauls fonā. Lai glābtu Raulu, Kristīne uzvelk pirkstā gredzenu un skūpsta spoku, Rauls pavīd fonā. Filmēts tiek abiem apkārt. Tomēr spoks izlemj Kristīni un Raulu palaist brīvībā.
Pērtiķītis ar šķīvjiem rokās-muzikālā lādīte. Spoks sēž un uz to skatās, dungojot melodiju. Tad parādās Kristīne, kamera uz viņu spoks it kā priekšā, bet fonā. Kristīne ieliek spoka plaukstā gredzenu un aizver plaukstu.(Kas varētu nozīmēt, lai viņš sargā atmiņas par viņu).
Pārmaiņus, projām braucošie laivā)-Rauls ar Kristīni, un palikušais Operas Spoks. Kad viņi aizbraukuši spoks sasit viņa mītnē esošos 2 spoguļus. Atklāj 3. kas ir apklāts un sasit arī to, un iziet pa to.( Viņš nevēlas sevi redzēt, iziešana pa spoguli varētu nozīmēt arī iziešanu reālajā pasaulē, jo viņš ir slēpies aiz spoguļa. Kā arī to, ka viņa dvēsele ir salauzta tādās pašās sīkās drumslās kā viņš sadauza spoguļus.).
Kad ierodas Mega, ļaudis un sargi, Mega atrod uz galdiņa atstāto spoka masku. Skats uz mūzikas lādīti-pērtiķīti. Tas no krāsaina pārtop melnbaltā un atgriežamies tagadnē. Pērtiķis ir vecā vīra klēpī. Viņš to noliek pie nu jau mirušās Kristīnes kapa. Izbrīns paveras vecā vīra acīs ieraugot pie kapa arī atstātu sarkanu rozi ar melnu lentu un tajā ievērtu gredzenu. Roze pārtop krāsaina.
Spoguļu izmantošana filmā norāda uz to, ka bieži vien cilvēks ir orientēts uz ārējo skaistumu- spoguļattēls, bet ir arī kas vairāk- dvēseles skaistumu. Spogulis simbolizē arī robeža starp redzamo un neredzamo pasauli.
Tā kā šis ir mūzikls, tad ļoti spilgti visu notiekošo papildina arī izvēlētā mūzika, tās skaļums, mierīgums vai spraigums.
Uzskatu, ka mūzika ir ļoti labs veids kā paspilgtināt filmā notiekošo un jau laikus sākt gatavot tam skatītāju.
…
