Filmas "Robins Huds" analīze

Skaņa
Kā jau iepriekš minēju – filma ir viena no mēmā kino laika, tātad, kinofilma bez fonogrammas. Vēl 1922. Gadā tehnoloģiju attīstības līmenis bija pārāk zems lai veidotu filmas ar skaņu. Filmā aktieri nerunā savā starpā, taču, ir izvēlēta mūzika, kas atspoguļo notikumus konkrētajā epizodē. Piemēram, kad ir klusums un nakts, tad tas tiek uzrakstīts subtitros, un skaņa paliek klusāka, taču filmā nav tāds brīdis, kurā mūzika neskanētu vispār. Ja ir kāds satraucošs brīdis, piemēram, sižets, kad lēdiju Mariannu (Lady Marian) sola sodīt ar nāvi un viņa bēg prom, tad mūzika skan skaļāk un „uzspīlētāk”, tas arī piesaista skatītāju uzmanību. Mūzika ir galvenais audio tēls šajā filmā.

Krāsu simbolika (toņu pielietojums)
Sākot skatīties filmu likās, ka tā būs bezkrāsaina, bet ir arī dažādu toņu pielietojums, piemēram, sižetā, kad fonā deg ugunskurs, vai sveces filma vienmēr tiek iezīmēta sarkanīgāka, iespējams, lai skatītājos radītu mājīguma sajūtu. Filmas veidotāji ir arī vēlējušies izmantot toni, kas ir gandrīz caurspīdīgs, lai vienā no sižetiem attēlotu tēlu neredzamību, jeb grūti ievērojamu tēlu. Filmā ir arī zaļais tonis, tas pārsvarā ir lietots cīņas ainās.
…