J. Raiņa „Pūt, vējiņi!” filmas autori – scenārists I. Ziedonis, scenārists un režisors G. Piesis, operators M. Kleins, komponists I. Kalniņš, dekorators D. Rožlapa. Filma „Pūt, vējiņi!” ir J. Raiņa lugas ekranizācija.
Rīgas kinostudijas mākslas filmu „Pūt, vējiņi!” latviešu skatītāji ierauga 1974. gadā. Tās sižetā izmantota folklora – tautas dziesmas par bārenīti un mātes meitām. Kā vadošais motīvs – sena tautas dziesma „Pūt, vējiņi!”. Filmas darbības pamats ir bārenītes Baibas un lepnā, bagātā daugavieša Ulda mīlas drāma. Tajā atspoguļots laikmets pirms vācu krustnešu iebrukuma Latvijā 13.gs. Galvenā uzmanība filmā veltīta psiholoģiskām problēmām. Darbība notiek Latvijas lauku sētā pie Daugavas. Līdzīgi pārdzīvojumi cilvēku attiecībās ir arī šodien.
Visi filmas notikumi ir saistīti ap centrālo personu trīsstūri – Baiba, Uldis, Zane. Šī trīsstūra neatņemama sastāvdaļa ir Gatiņš. Bet filmā nav atklāta tā viņa pasaule, kā to darījis Rainis savā lugā, cieši viņu saistot ar dabu. Filmā redzu it kā cīņu starp „mazo Uldi” un „lielo Uldi” par Baibiņu.
Manuprāt, visspilgtākie notikumi filmā ir aina maltuvē, Baibas aicināšanas skats pie nolauztās egles un izšķirošā nobeiguma atspoguļojums – Ulda un Gatiņa divcīņā. Šajās ainās personu rīcība nav izplūdusi, bet sakoncentrēta, kas piesaista skatītāju uzmanību.
Galvenais notikums filmā, kurš rada pavērsienu un attīsta darbību ir aina maltuvē, kur Uldis pirmo reizi ierauga Baibu, viņa Uldim iepatīkas.
Filmas „Pūt, vējiņi!” režisors ir Gunārs Piesis. „Pūt, vējiņi!” ir Raiņa lugas pirmais ekranizējums. Režisoram Gunāram Piesim paveicies ar aktieru izvēli, īpaši ieraudzīt skolniecē Esmeraldā Ermalē Baibu un to izveidot līdz spilgtam tēlam. Režisors Zanei filmā ierāda lielāku vietu nekā lugā, lai pietuvinātu šo tēlu mūsdienām. To izsaka Zanes vārdi: „Ar varu mīļš nekļūsi.”.
Veidojot šo filmu „Pūt, vējiņi!”, režisors Gunārs Piesis ir kopā ar Imantu Ziedoni arī scenārists. Tas atvieglo viņa režisora darbu, atliek izvēlēties aktierus un iedot viņiem katram savu spilgtumu.
Jau pats filmas sākums ir prasmīgi veidots, izmantojot tumši zaļos kokus, krastmalas niedres un sakultos Daugavas ūdeņus. Izcila ir skalu izgaismotā maltuves aina, dūc dzirnas un skan dziesmas. Tēlotāju krāšņie tērpi, precinieku ainas atspoguļo etnogrāfiju. Filmas komponists ir Imants Kalniņš. Viņa mūzika nav atdalāma no scenārija, tā izceļ notikumus, dramatizē un savieno tos ar notiekošo dabā. …
