Ķīmiskajā rūpniecība jaunu vielu sintēzes, kā arī vielu sadalīšanas procesu paātrināšanai izmanto vielas, kuras sauc par katalizatoriem. No tiem galvenie ir fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie katalizatori.
Dzīvā organismā sakarā ar nepātrauktiem asimilācijas un disimilācijas procesiem dažādas bioķīmisko procesu reakcijas stimulē bioloģiskie katalizatori – fermenti. Fermenti organismā bioķīmiskām reakcijām dod konkrētu virzienu, kavējot pārējo katalīsko reakciju nevēlamo iedarbību.
Ar fermentu darbību un to praktisku izmantošanu cilvēce pazīstama jau vairāk nekā pusotra gadsimta. Maizes cepšana, siera, vīna, alus un spirta iegūšana nebūtu iespējama bez fermentu līdzdalības. Jau 1814. gadā krivu zinātnieks Kirhhofs konstatēja, ka iesala ūdens izvilkumi spēj hidrolizēt cieti glikozē un dekstīnos jau parastajā temperatūrā.
Bioķīmiskie pētījumi pierādījuši, ka ir fermenti, kas savu katalītisko darbību veic tikai tajos audos, kuros tie izveidojušies. Citu grupu fermenti, nonākot kopējā asinsritē,piedalās katalītiskos procesos visdažādākajos organisma audos un orgānos. Daudzi fermenti saglabā savas katalītiskās īpasības pēc to izdalīšanas no audiem. Šos fermentus var konservēt, uzglabāt un lietot pēc vajadzības.…
