„Trīs čigāni”
Ar Lēnava vārdiem – viens no daudzajiem paraugiem, kad Lists pievēršas tieši ungāru čigānu melosam. Būtībā – tā ir ungāru vokālā rapsodija. Dziesmas tekstā attēloti trīs čigāni: pirmais spēlē vijoli, otrais smēķē pīpi un vēro dūmus, trešais cieši iemidzis. Drēbes viesiem ir caurumos un skrandās, bet viņi ir apmierināti ar savu brīvo dzīvi.
Dziesmai ir ievads, kas balstās uz ungāru tautas improvizācijas tipa tēmu. Katram čigānam ir savs muzikālais raksturojums, savs muzikālais portrets. Ātra dejas tēma raksturo pirmo čigānu, kas spēlē vijoli. Brīvs rečitatīvs, ko izpilda mazliet stiepti un flegmatiski, raksturo laiski smēķējošā čigāna tēlu. Trešā – guļošā čigāna raksturojumam arī izmantots tēlojošs paņēmiens.
Divreiz šajā darbā skan sparīga, plaša deju melodija, kas atgādina ungāru rapsodijas.
„Loreleja”
Ar Heines pazīstamā dzejoļa vārdiem – tā ir ne tik daudz dziesma, cik vokāla poēma vai fantāzija ar dziesmu epizodēm. Ne velti Lists par šo skaņdarbu uzrakstīja klavieru transkripciju, radot poēmu – fantāziju.
Heines dzejoļa pamatā ir vācu tautas teika par daiļo Loreleju, kas sēž uz augstas klints pie Reinas, ar zelta ķemmi sukājot savus zeltainos matus, un dzied valdzinošu dziesmu; zvejnieks laivā, šās dziesmas skaņu savaldzināts, neko apkārt neredzēdams, ar ilgu pilnu skatu lūkojas augšup uz Lorelejas klinti; ja viņu ar laivu aprīs upes bangojošie viļņi, tad vainīga būs Lorelejas dziesma.
Poētiskā teika spilgti atainojusies Lista mūzikā, kurš spējis attēlot Reinas klusās čalas un Lorelejas tēlu. Vokālajā partijā pielietoti dažādi līdzekļi – no rečitatīva ievadā līdz dziedošai melodijai.
Dziesmas pamatā – barkarolas žanrs, kas visvairāk atbilst upes tēlam. Kontrasts ir vidus epizode, kas attēlo zvejnieka bojāeju straujajos viļņos. Reprīze atgriežas mierīgā, viegli plūstošā barkarolas kustība.
…
